ES līderi uzdod Komisijai meklēt jaunus pasākumus pret augstajām enerģijas cenām

ES dalībvalstu vadītāji ceturtdien, 15. oktobrī, Eiropadomes sanāksmes pirmajā dienā Briselē vienojās aicināt Eiropas Komisiju izvērtēt un vajadzības gadījumā ierosināt papildu īstermiņa pasākumus strauji augušo enerģijas cenu mazināšanai. Kompromiss panākts pēc asām domstarpībām par ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), un tajā nav noteikts ne konkrēts termiņš, ne jauns kopējs ES finansējuma mehānisms.

Spiediens uz valstu vadītājiem ir liels. Kopš kara pret Irānu sākuma februāra beigās dīzeļdegvielas cenas Eiropā ir divkāršojušās, bet gāzes cenas pieaugušas par 140 %, liecina ES dati, uz kuriem atsaucas Vācijas ziņu aģentūra dpa. Līderu kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka situācija prasa koordinētu Eiropas rīcību ar mērķētiem un pagaidu pasākumiem.

Secinājumos atzinīgi novērtēti jau iecerētie Komisijas soļi: pagaidu valsts atbalsta regulējuma pagarināšana visvairāk skartajām rūpniecības nozarēm, ES naftas pārstrādes jaudu un efektivitātes optimizācija, brīvprātīga enerģijas pieprasījuma apvienošana un priekšlikums atlikt daļu metāna regulas prasību. Meklējot jaunus risinājumus, Komisijai jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgie apstākļi, tostarp elektroenerģijas cenu atšķirības. Padome un Eiropas Parlaments aicināti paātrināt darbu pie tirgus stabilitātes rezerves, kurai jāmazina pārmērīgas oglekļa cenu svārstības.

Visvairāk strīdu izraisīja ETS2 — jaunais oglekļa tirgus, kas aptvers autotransporta un ēku apkures degvielas. Kipras izdevums Politis raksta, ka Grieķija, Itālija, Kipra, Ungārija, Polija, Slovākija un Čehija prasīja lielāku elastību un sistēmas ieviešanas atlikšanu, Itālijai un Višegradas valstīm rosinot to atlikt līdz 2030. gadam. Pretējā pusē nostājās Ziemeļvalstis: Dānija, Somija un Zviedrija vēstulē brīdināja, ka ETS vājināšana grautu investīciju lēmumu paredzamību, vēsta Euronews.

Atlikšana secinājumos tomēr netika iekļauta. Komisijai uzdots atjaunināt ETS2 ietekmes novērtējumu, īpaši sistēmas uzbūvi un aizsardzības mehānismus. Līderi arī uzsvēra, ka oglekļa cenai jāsaglabā sava loma klimata un enerģētikas pārkārtošanā, vienlaikus mazinot tās svārstības un ietekmi uz elektrības cenām. Ilgtermiņā par galveno ceļu uz lētāku enerģiju nosaukta ātrāka elektrifikācija, atjaunīgie energoresursi, tīkli un krātuves.

Diskusijās atklājās, cik atšķirīga ir situācija dalībvalstīs. Slovākijas premjers Roberts Fico, kā raksta Politis, norādīja, ka dažos reģionos elektroenerģijas megavatstunda maksā 50–60 eiro, bet citur pārsniedz 100 eiro. Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs pirms sanāksmes Euronews sacīja, ka Eiropa nevar stiprināt aizsardzību, ja tās ekonomika darbojas uz dārgas enerģijas, jo enerģija ir ražošanas, eksporta un izaugsmes pamats.

Samits turpinās piektdien ar diskusiju par Ukrainu, kurā piedalās prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī par migrāciju. Par nākamo ES septiņu gadu budžetu pirmajā dienā vienošanās netika panākta; Euronews ziņo, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta sagatavos jaunu kompromisa tekstu pirms 26. novembrī paredzētā īpašā samita.