ES revidenti: jūras aizsargājamās teritorijas bieži ir aizsargātas tikai uz papīra

Eiropas Revīzijas palāta pirmdien, 26. oktobrī, Luksemburgā publicēja īpašo ziņojumu par ES jūras aizsargājamajām teritorijām. Revidentu secinājums ir tāds, ka Eiropas Savienība, visticamāk, neizpildīs savus 2030. gada mērķus jūras dabas aizsardzībā, jo daudzās teritorijās aizsardzības statuss nav saistīts ar reāliem ierobežojumiem kaitīgām darbībām.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredz līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % ES jūras ūdeņu, turklāt desmit procentiem no tiem jābūt stingri aizsargātiem. Pēc revidentu datiem, pašlaik par aizsargājamām teritorijām ir noteikti aptuveni 14 % jūras ūdeņu, bet stingras aizsardzības režīms ir mazāk nekā vienam procentam.

Galvenā problēma, ko norāda ziņojums, ir plaisa starp teritoriju izveidi un to faktisko aizsardzību. Kā raksta Handelsblatt, pastāvīgi zvejas ierobežojumi ir spēkā tikai aptuveni 15 % aizsargājamo teritoriju platības. Revidenti par vienu no lielākajiem draudiem dabai uzskata zveju un citas darbības, kas bojā jūras gultni. Ziņojuma autore, Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova uzsvērusi, ka ES ir panākusi progresu teritoriju noteikšanā, bet īstais uzdevums ir pārvērst šo statusu reālā aizsardzībā.

Revīzijā aplūkota situācija Francijā, Īrijā un Zviedrijā. Pēc Euronews ziņām, Francija un Zviedrija ir pavirzījušās uz priekšu, iesaistot vietējās kopienas un ieviešot jaunus grunts traļu aizliegumus, savukārt Īrijā darbu kavējuši lieli datu trūkumi un juridiskas aizkavēšanās. Aizsardzību visur apgrūtina arī darbinieku un finansējuma trūkums, kā arī ilgas administratīvās procedūras, un dažās teritorijās trūkst plānu pielāgošanai klimata pārmaiņām.

Ziņojumā norādīts, ka ierobežojumu pieņemšana var ievilkties gadiem, jo pasākumi, kas skar vairāku dalībvalstu zvejas flotes, prasa sarunas starp valstīm un nozares pārstāvjiem. Revidenti raksta, ka kopš 2013. gada pieņemts maz šādu aizsardzības pasākumu. Tāpēc viņi aicina pāriet no nacionālām pieejām uz saskaņotākiem un izpildāmiem noteikumiem visā ES, kā arī vairāk iesaistīt piekrastes iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā.

ES jūras teritorija aptver ap pieciem miljoniem kvadrātkilometru, un tā iedalīta četros jūras reģionos, starp kuriem ir arī Baltijas jūra. Revīzijas palāta jau 2020. gadā secināja, ka ES jūras vides aizsardzība ir plaša, bet ne dziļa, un toreiz arī stingri aizsargāti bija mazāk nekā viens procents jūras teritoriju.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi revidentu ieteikumus. Kā raksta Handelsblatt, Komisija kopā ar dalībvalstīm plāno izvērtēt šķēršļus zvejas aizsardzības pasākumu ieviešanai un pārbaudīt, kā padarīt procedūras efektīvākas.