Francijas premjers Lekornī solīdz oktobra beigām nākt klajā ar risinājumiem skolēnu protestu prasībām

Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī trešdienas, 7. oktobra, vakarā uzrunāja valsti televīzijā saistībā ar vidusskolēnu protestiem, kas jau vairākas nedēļas notiek visā valstī. Viņš teica, ka jauniešu dusmas "nerodas no zila gaisa" un neviens nedrīkst palikt vienaldzīgs pret viņu bažām. Valdība līdz oktobra beigām solīja iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Premjers arī noraidīja apgalvojumus, ka drošības spēkiem būtu dots rīkojums konfrontēt skolēnus. Šie apgalvojumi izskanēja, pieaugot sūdzībām par policijas vardarbību. Lekornī vienlaikus kritizēja daļas protestētāju vardarbību un politiķus, kas, pēc viņa vārdiem, to veicina. Valdība jau iepriekš apsūdzēja kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) spriedzes kurināšanā.

Tajā pašā dienā iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess paziņoja, ka uz laiku aptur policijas trokšņa granātu izmantošanu skolēnu demonstrācijās. Lēmums pieņemts pēc tam, kad pirmdien kāds 15 gadus vecs pusaudzis zaudēja plaukstu, kad policija izšāva šādu granātu. Nuņess uzsvēra, ka aizliegums attiecas tikai uz skolēnu protestiem un būs spēkā, līdz tiks noskaidroti incidenta apstākļi.

Kustība sākās septembra beigās Parīzes reģionā un pēc tam izplatījās visā valstī. Skolēni sūdzas par skolotāju trūkumu, pārslogotiem stundu sarakstiem un nolaistām skolu ēkām. Otrdien ielās izgāja aptuveni 250 000 cilvēku, ja ticam Iekšlietu ministrijas aplēsēm, un demonstrācijām pievienojās arī skolotāji, vecāki un arodbiedrību biedri.

Kopš protestu sākuma aizturēti vairāk nekā 6500 cilvēku, galvenokārt nepilngadīgie. Otrdien vien tika aizturēti 488 cilvēki. Ievainoti ir gan skolēni, gan policisti, gan skolu darbinieki.

Skolēnu arodbiedrību līderi uzskata, ka valdība līdz šim nav piedāvājusi konkrētus pasākumus. Viņi ir lūguši tikšanos ar premjerministru, lai iesniegtu savus aprēķinātos priekšlikumus. Uz ceturtdienu izsludināta jauna protestu un skolu blokāžu diena, un vairākas izglītības nozares arodbiedrības aicina uz streikiem.

Protesti sakrīt ar citām valdības grūtībām: tai jāpanāk 2027. gada budžeta pieņemšana sašķeltajā parlamentā, un nākamgad Francijā notiks prezidenta vēlēšanas, kurās tiks ievēlēts Emanuela Makrona pēctecis.