Hamburgā 14. oktobrī sākas Nord Stream sprādzienu tiesa pret ukraiņu Serhiju K.

Hamburgā trešdien, 14. oktobrī, Hanzeātiskajā Augstākajā zemes tiesā sāksies pirmais tiesas process par 2022. gada septembra sprādzieniem Baltijas jūrā, kas bojāja gāzes cauruļvadus Nord Stream 1 un Nord Stream 2. Apsūdzētais ir ukraiņu valstspiederīgais Serhijs K.; Vācijā privātuma noteikumu dēļ viņš tiesā tiek saukts tikai ar vārdu un uzvārda iniciāli.

Vācijas federālās prokuratūras apsūdzībā, kas iesniegta 2026. gada 30. jūnijā, Serhijs K. tiek turēts aizdomās par līdzdalību uzbrukumā civilajiem objektiem kā kara noziegumā, sprādziena izraisīšanā, būvju iznīcināšanā un sabiedrisko pakalpojumu traucēšanā. Prokuratūra apgalvo, ka viņš kā Ukrainas armijas virsnieks 2022. gadā vadījis grupu, kurā bija vairāki profesionāli ūdenslīdēji, kapteinis un sprāgstvielu speciālists.

Saskaņā ar apsūdzību grupa 2022. gada septembrī no Rostokā iznomāta jūras jahtas nogādājusi militāras klases sprāgstvielas pie Bornholmas salas un līdz 22. septembrim uz cauruļvadiem novietojusi ierīces ar laika aizdedzinātājiem. Sprādzieni notika 26. septembrī; pirms tam Nord Stream 1 nodrošināja aptuveni pusi Vācijas gada dabasgāzes pieprasījuma enerģijas ražošanai. BBC norāda, ka izmeklētāji «stingri aizdomās» tur Serhiju K. kā Andromeda jahtas misijas vadītāju.

Serhijs K. 2025. gada 21. augustā tika aizturēts Itālijā Rimini provincē pēc Eiropas apcietināšanas ordera un 2025. gada novembrī izdots Vācijai. Hamburgas tiesa 2026. gada 2. septembrī apsūdzību pieļāva galvenajai izskatīšanai un ieplānojusi 16 sēdes no 14. oktobra līdz 17. decembrim; papildu sēdes paredzētas arī 2027. gada janvārī un februārī.

Gan Serhijs K., gan Ukraina noliedz iesaisti. Prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš uzsvēris, ka Ukraina «noteikti to nedarīja». Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs BBC teica, ka diskusija pārāk koncentrējas uz to, kas cauruļvadus uzspridzināja, nevis uz to, kas tos uzbūvēja, un ka Nord Stream, pēc viņa vārdiem, atvieglojis Krievijai kara finansēšanu, mazinot atkarību no tranzīta caur Ukrainu.

Vācija meklē arī citus aizdomās turamos. Viens no tiem, Volodimirs Žuravļovs, pašlaik cīnās pret izdošanu no Horvātijas, kur viņš tika aizturēts augustā. Polijā tiesnesis iepriekš atteicies izdot viņu Vācijai, argumentējot, ka uzbrukums Nord Stream kara kontekstā varētu tikt vērtēts kā «taisnīga» rīcība. Process Hamburgā Vācijai un Ukrainai ir politiski jutīgs, jo Berlīne ir viens no galvenajiem militārā atbalsta sniedzējiem Kijivai.