Lielbritānijas Augstākā tiesa sāk skatīt «Palestine Action» aizlieguma pārsūdzību

Lielbritānijas Augstākā tiesa trešdien, 4. novembrī, Londonā sāka skatīt pārsūdzību par tiešās rīcības protesta grupas «Palestine Action» aizliegumu. Pārsūdzību iesniegusi grupas līdzdibinātāja Huda Ammori, un sēdei atvēlētas divas dienas. Spriedums gaidāms vēlāk, nevis uzreiz pēc sēdes beigām ceturtdien.

Iekšlietu ministrija grupu aizliedza saskaņā ar 2000. gada Terorisma likumu. Lēmums parlamentā tika paziņots 2025. gada 23. jūnijā, bet stājās spēkā 5. jūlijā. Līdz ar to «Palestine Action» nonāca vienā sarakstā ar tādām bruņotām grupām kā «al Qaeda», un par dalību tajā vai tās atbalstīšanu draud līdz 14 gadiem cietumā.

Lieta līdz šim ir gājusi divos virzienos. Šā gada februārī Augstās tiesas Divizionālā tiesa atzina lēmumu par nelikumīgu, jo aizliegums nesamērīgi ierobežojot vārda un pulcēšanās brīvību. Jūnijā Apelācijas tiesa šo spriedumu atcēla un atzina aizliegumu par samērīgu. Augstākā tiesa jūlijā atļāva pārsūdzību tikai vienā jautājumā, proti, vai aizliegums ir savienojams ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. un 11. pantu par vārda un pulcēšanās brīvību.

Ammori advokāts Raza Huseins tiesnešiem norādīja, ka grupa nekad nav aicinājusi uz vardarbību pret cilvēkiem. Viņš salīdzināja tās metodes ar sufražešu, pretkara un vides kustību rīcību, kuras netika atzītas par teroristiskām, un apgalvoja, ka aizliegums atturējis no viedokļa paušanas arī žurnālistus, akadēmiķus un māksliniekus. Iekšlietu ministrijas pārstāvis Džeimss Īdijs rakstiskajos iesniegumos aizstāvēja aizlieguma samērīgumu. Viņš atsaucās uz četru personu notiesāšanu pēc uzbrukuma Izraēlas ieroču ražotāja «Elbit Systems» rūpnīcai Filtonā pie Bristoles, kā arī uz ASV sankcijām pret grupu.

Pie tiesas ēkas pulcējās protestētāji, un policija aizturēja vismaz 25 cilvēkus. Daudzi no viņiem turēja plakātus, kas atdarināja žurnālistes Sāras Helmas ierakstu sociālajos tīklos. Helma ir premjerministra nacionālās drošības padomnieka Džonatana Pauela sieva, un policija viņas ierakstu par noziedzīgu neatzina. Starp aizturētajiem bija arī vides aktīvists Džonatans Porits.

Cilvēktiesību organizācija «Amnesty International» aizliegumu nosauca par terorisma pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un aicināja valdību to atcelt neatkarīgi no tiesas lēmuma. Ammori jau paziņojusi, ka zaudējuma gadījumā vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.