Zviedrijas parlaments noraida centristu līderi, valdību mēģinās veidot Kristersons

Zviedrijas parlaments otrdien, 3. novembrī, noraidīja spīkera Andreasa Norlēna piedāvāto premjera amata kandidāti – Centra partijas līderi Elisabeti Tandu Ringkvistu. Pret viņu balsoja 324 deputāti, par – tikai 25, proti, pašas Centra partijas frakcija. Tūlīt pēc balsojuma spīkers sarunas par valdības veidošanu uzticēja Mērenās koalīcijas partijas vadītājam, pagaidu premjeram Ulfam Kristersonam, kuram par rezultātiem jāziņo ne vēlāk kā 10. novembrī.

Tas jau bija otrais neveiksmīgais premjera balsojums kopš septembra vēlēšanām. Oktobra vidū parlaments noraidīja sociāldemokrātu līderes Magdalēnas Andersones mēģinājumu izveidot mazākuma valdību. Saskaņā ar Zviedrijas konstitūciju pēc četriem neveiksmīgiem balsojumiem automātiski jāizsludina ārkārtas vēlēšanas, tāpēc spīkeram atlikuši vēl divi mēģinājumi.

Strupceļa cēlonis ir parlamenta sadalījums. Vēlēšanās Kristersona līdzšinējais bloks – mērenie, kristīgie demokrāti, liberāļi un Zviedrijas demokrāti – zaudēja vairākumu, un centriski kreisās partijas ieguva 176 no 349 vietām. Kā raksta Reuters, visas četras opozīcijas partijas premjeres amatā labprāt redzētu Andersoni, taču tās nespēj vienoties, kuras partijas būtu valdībā. Tanda Ringkvista pagājušajā nedēļā atteicās no centriskas koalīcijas veidošanas.

Kristersons preses konferencē sacīja, ka mandātu sadalījums nav mainījies, bet pēc tam, kad sarkanzaļā un centriski kreisā valdība nav guvusi atbalstu, loģiski ir nopietni pārbaudīt citu variantu. Viņš izpētīs, vai valdību var izveidot nesociālistiskās partijas, un sarunas ar partijām vedīs „relatīvā klusumā”. Uzdevumu viņš raksturoja kā „droši vien ļoti grūtu, bet varbūt ne pilnīgi neiespējamu”.

Izdevums The Local norāda, ka Kristersons, visticamāk, mēģinās pārliecināt Centra partiju pievienoties vai atbalstīt valdību, kurā būtu mērenie, kristīgie demokrāti un, iespējams, liberāļi. Vienlaikus viņam būtu jāpanāk, lai Zviedrijas demokrāti atsakās no prasības pēc ministru amatiem. Izdevums arī min, ka tas varētu ietvert mehānismu, kas vēl vairāk ierobežotu Zviedrijas demokrātu ietekmi, taču Centra partijas ekonomikas politikas runasvīrs Martins Odāls izdevumam sacījis, ka šāda mehānisma nav.

Pēc Kristersona ziņojuma 10. novembrī spīkers var likt viņa kandidatūru uz balsošanu – The Local pieļauj, ka tas varētu notikt jau 13. novembrī – vai arī atkal dot iespēju sociāldemokrātiem. Kristersons ziņojuma brīdī var arī atteikties no mēģinājuma vai lūgt vairāk laika. Kristersona valdība pēc atkāpšanās 17. septembrī turpina strādāt kā pagaidu valdība.