Kanāda, Japāna un sešas Eiropas valstis stingri iebilst pret ASV sankcijām pret ICC

Kanādas, Dānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri piektdien, 9. oktobrī, kopīgā paziņojumā norādījuši, ka nožēlo un stingri nepiekrīt («regret and strongly disagree») Amerikas Savienoto Valstu paziņojumam par sankcijām pret Starptautisko krimināltiesu (ICC). Ministri apstiprinājuši nepārtrauktu un nelokāmu atbalstu tiesas neatkarībai, objektivitātei un integritātei, ziņo Kanādas Globālo lietu ministrija, BBC un Al Jazeera.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio piektdien paziņoja, ka Vašingtona aizliegs darījumus ar tiesu, lai, pēc administrācijas teiktā, aizstāvētu ASV suverenitāti un nepieļautu amerikāņu kriminālvajāšanu Hāgā. ASV Valsts kases departaments paredzējis sākotnēju sešu mēnešu pārejas periodu un atsevišķus izņēmumus, tostarp telekomunikācijām, programmatūrai, pensiju maksājumiem un darījumiem, kas saistīti ar aizturētajiem.

Kopīgajā paziņojumā ministri uzsvēruši, ka, ja sankcijas stāsies spēkā, tās būtiski ietekmēs tiesas darbu, tās personālu un ģimenes. Viņi novērtējuši tiesas sagatavošanos šādiem pasākumiem, lai tā varētu turpināt pildīt Romas statūtu mandātu, un apņēmušies saglabāt konstruktīvu dialogu ar valstīm, kas nav Romas statūtu puses, gatavojoties Dalībvalstu asamblejai 2026. gada decembrī.

ICC paziņojumā sankcijas pret tiesu kā institūciju nosauca par uzbrukumu tiesiskumam un starptautiskās tiesiskās kārtības pamatiem. Tiesas prezidente Tomoko Akane norādījusi, ka ICC turpinās pildīt mandātu neatkarīgi un objektīvi, balstoties tikai uz tiesībām un pierādījumiem. Tiesā uzsvērts, ka tās liktenis tagad ir arī to 125 dalībvalstu rokās, kas to izveidojušas.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterišs, pēc viņa pārstāvja Stefana Duidžarika teiktā, ir «dziļi satraukts» par sankciju iespējamo ietekmi uz tiesas spēju īstenot mandātu un nosauca lēmumu par smagu triecienu starptautiskajai krimināltiesībai. ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Turka aicinājis nekavējoties aizsargāt ICC.

Nīderlandes ārlietu ministrs Toms Berendsens, kura valsts uzņem tiesu Hāgā, lēmumu vērtējis kā «dziļi nožēlojamu», vienlaikus norādot, ka sešu mēnešu periods pirms sankciju stāšanās spēkā rada iespēju dialogam. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, pret kuru ICC 2024. gadā izdevusi apcietināšanas orderi, sankcijas atzinis un teicis, ka ICC nav tiesa, bet politiska struktūra.

Konteksts: ASV un Izraēla nav ICC dalībvalstis. Vašingtona iepriekš sankcionējusi vairākus tiesnešus un prokurorus; piektdienas pasākumi vērsti pret tiesu kā institūciju. Sabiedroto reakcija un ANO kritika iezīmē turpmāko diplomātisko cīņu pirms decembra asamblejas.