Vairāk nekā desmit ES valstis, arī Latvija, iebilst pret elektrības nodokļa plānu

Eiropas Savienības enerģētikas ministri ceturtdien, 29. oktobrī, Luksemburgā apsprieda Eiropas Komisijas priekšlikumu par elektrības rēķinu samazināšanu, un lielākā daļa valstu pret tā galvenajām daļām iebilda. Kā ziņo Euronews, vismaz 13 valstis, to vidū Vācija, Itālija, Polija, Somija, Igaunija, Ungārija un arī Latvija, aicināja svītrot normu, kas paredz elektrību neaplikt ar lielākiem nodokļiem nekā dabasgāzi.

Komisija regulas projektu iesniedza 17. jūlijā kā mērķtiecīgu pasākumu elektrības cenu mazināšanai. Saskaņā ar ES Padomes informāciju tas paredz pārredzamākas un izmaksu ziņā efektīvākas elektrotīkla tarifu struktūras, viedo tīklu un viedo skaitītāju ieviešanu, kā arī nodokļu pasākumus, kas veicinātu pāreju uz elektrību apkurē, transportā un rūpniecībā.

Strīda kodols ir lēmumu pieņemšanas kārtība. Nodokļu jautājumos ES līmenī vajadzīga vienprātība, bet Komisija normu iekļāvusi regulā, ko var pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu. Iebildušās valstis uzskata, ka nodokļi jārisina Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanā. Spānija, Dānija un Luksemburga Komisiju atbalstīja, gan lūdzot elastību, savukārt Francija ierosināja normu piesaistīt konkrētiem apstākļiem, piemēram, gāzes krīzei.

Vēl asāka pretestība bija Komisijas iecerei pašai noteikt kopējus principus, pēc kādiem visā ES aprēķina tīkla maksas. Vācija, Francija, Itālija, Polija un citas valstis brīdināja, ka tas mazinātu nacionālo regulatoru neatkarību. Briseles portāls Rapporteur raksta, ka Vācija un Francija baidās par atbalstu energoietilpīgajai rūpniecībai: Vācija lieliem patērētājiem atlaiž līdz 90 % tīkla maksas. Somija norādīja, ka tās parlaments priekšlikumu atzinis par pretrunā esošu subsidiaritātes principam.

Rapporteur aprēķinājis, ka centralizētiem tarifu noteikumiem pretojas valstis, kurās dzīvo aptuveni divas trešdaļas ES iedzīvotāju, tāpēc šai daļai Padomē praktiski nav izredžu. Visplašāko atbalstu guvusi iecere atvieglot tīkla pārslodzes risināšanu, piemēram, jaunu lielu patērētāju, tostarp datu centru, pieslēgšanu.

Enerģētikas komisārs Dans Jorgensens priekšlikumu aizstāvēja un norādīja, ka gan Komisijas, gan Padomes juridiskie dienesti to atzinuši par juridiski pamatotu. Pēc viņa teiktā, nodokļu norma varētu elektrības rēķinus samazināt gan uzreiz, gan ilgtermiņā.

Komisijas iecere balstās uz ES līderu februāra neformālajā samitā pausto apņemšanos padarīt elektrības nodokļus labvēlīgākus par gāzes nodokļiem. Euronews atgādina, ka jau pirms kara Tuvajos Austrumos elektrība Eiropā maksāja divreiz vairāk nekā ASV un Ķīnā.

Sarunas vadošā Īrijas prezidentūra vēlas panākt kompromisu pēdējā šā gada Enerģētikas padomē 10. decembrī. Agence Europe ziņo, ka nākamo kompromisa tekstu darba grupa izskatīs 10. novembrī.