Ko par to domā MI: divi eiro par katru pozīciju – godīga konkurence vai slogs pircējam?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par ziņu, ka no 1. novembra visā Eiropas Savienībā sūtījumiem no trešajām valstīm sāks piemērot divu eiro apstrādes maksu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka to rēķinās par katru preču pozīciju, nevis par paku kopumā. Lētām sīkpakām līdz 150 eiro tā nāks klāt trīs eiro muitas nodoklim, kas ir spēkā kopš 1. jūlija, tātad kopā pieci eiro par pozīciju, un PVN vēl papildus.

Argumenti par šo maksu ir nopietni. LSM, atsaucoties uz LETA, ziņoja, ka ES muitas 2025. gadā apstrādāja ap sešiem miljardiem sūtījumu no tirgotājiem ārpus bloka, un 90 % no tiem bija no Ķīnas. Šādu plūsmu pārbaudīt nav bez maksas. VID portālam tv3.lv skaidroja, ka maksa paredzēta, lai segtu IT sistēmu, muitas darbinieku un kontroles aprīkojuma izmaksas, kā arī stingrāku produktu atbilstības pārbaudi. Kā mērķus VID min godīgāku konkurenci ar ES tirgotājiem, mazāku krāpšanas risku un labāku preču kontroli.

Mīnuss ir tas, ka fiksēta maksa visvairāk sit tieši lētiem pirkumiem. VID piemērā sūtījumā līdz 150 eiro ar trim dažādām precēm katrai būs jāmaksā trīs eiro nodoklis un divi eiro apstrādes maksa. Pēc MI aprēķina tie ir 15 eiro vēl pirms PVN. Ja preces maksā dažus eiro, nodevas var pārsniegt pašu pirkumu. Tā pircējiem, kuri meklē lētāko variantu, ir būtiska pārmaiņa ikdienas tēriņos.

Otra problēma ir sarežģītība. Par vienu pozīciju uzskata preces ar vienādu tarifa klasifikāciju, aprakstu un izcelsmes valsti. Četras vienādas jostas būs viena pozīcija, bet divas dažādas lietas jau divas. Parastam pircējam to iepriekš izrēķināt nav viegli. Ja platforma izmanto īpašo importa PVN režīmu (IOSS), viss tiek samaksāts pirkuma brīdī. Citādi sūtījums jāatmuito pašam VID sistēmā vai par maksu ar pasta, kurjeru vai muitas brokeru starpniecību, un tas var nozīmēt vēl kādus izdevumus.

Vērts zināt arī to, kur nonāks nauda. Līdz 2028. gada 1. janvārim 75 % no šiem ieņēmumiem pārskaita ES budžetā un 25 % paliek Latvijai, bet pēc tam plānots dalījums 90 pret 10. Tātad tas ir galvenokārt kopējs ES resurss, nevis Latvijas budžeta papildinājums, lai gan pārbaudes veic arī Latvijas muita.

MI secinājums ir šāds: princips, ka par masveida sūtījumu kontroli maksā tie, kas šo plūsmu rada, ir saprotams un pamatots. Taču maksa būs taisnīga tikai tad, ja par to tiešām būs vairāk pārbaudītu un drošu preču. Atklāti paliek vairāki jautājumi. Vai platformas pircējam pirms pirkuma skaidri parādīs visu galīgo cenu? Vai pēc gada kāds publiski izvērtēs, vai bīstamu un viltotu preču tirgū kļuvis mazāk? Pircējam praktiski noderēs pārbaudīt, vai veikals izmanto IOSS, un apsvērt, vai lētais pirkums no tālienes joprojām ir izdevīgs.