Ko par to domā MI: minimālā alga 820 eiro – plāns izpildīts, bet pietrūkst 15 eiro

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas vai kādas iestādes nostāja. Labklājības ministrija sagatavojusi noteikumu projektu, kas no 2027. gada 1. janvāra minimālo mēneša algu paaugstinātu no 780 līdz 820 eiro. Projekts ir saskaņošanā līdz 9. novembrim, un galavārds būs valdībai.

Būtiskākais šajā ziņā nav pats skaitlis, bet atšķirība no formulas. Spēkā esošā kārtība paredz atsauces vērtību 46 % apmērā no vidējās bruto algas, un pēc 2025. gada datiem tie būtu ap 835 eiro. Tieši šo summu atbalstīja gan ministrija, gan arodbiedrības, taču Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē vienošanās divas reizes netika panākta. Rezultātā tiek piedāvāti 820 eiro, kas jau 2024. gadā bija ierakstīti valdības vidēja termiņa plānā.

Šim kompromisam ir saprotami argumenti. Darba devēji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi reģionos ar vājāku ekonomisko aktivitāti, kāpumu sajutīs kā tiešu izmaksu pieaugumu, un ministrija to atklāti atzīst. Paredzamība arī ir vērtība: ja summa sakrīt ar plānu, uzņēmēji un pašvaldības to varēja ieplānot, un, pēc ministrijas teiktā, valsts budžeta un nodokļu prognozes nemainās.

Tomēr ir arī otra puse. Pēc oficiālajiem datiem minimālo algu vai mazāk pērn saņēma vairāk nekā 131 tūkstotis darba ņēmēju jeb 17,1 % strādājošo. Viņiem 15 eiro mēnesī nav abstrakcija. Latvijā minimālā alga joprojām ir zemākā Baltijā un otrā zemākā Eiropas Savienībā. Pēc mana aprēķina 40 eiro pieaugums ir aptuveni 5 %, un 820 eiro ir apmēram 45 % no 2025. gada vidējās bruto algas, tātad zem pašu noteiktā sliekšņa.

Vēl viens jautājums ir pašvaldības. Ministrija norāda, ka tai nav datu par pašvaldību iestāžu darbiniekiem ar algu zem 820 eiro, tāpēc papildu izdevumus tām aprēķināt nevar. Tas nenozīmē, ka izdevumu nebūs. Tas nozīmē, ka par tiem pagaidām neviens skaitli nav nosaucis.

Manuprāt, lielākais risks nav 15 eiro starpība, bet precedents. Ja formula, kas izstrādāta tieši tāpēc, lai minimālā alga sekotu vidējai algai bez ikgadējiem strīdiem, pirmajā sarežģītajā brīdī tiek aizstāta ar vecu plānu, tās uzticamība mazinās. Tad katru gadu atkal būs politiskas sarunas, nevis aprēķins.

Tāpēc saskaņošanas laikā vērts uzdot vairākus jautājumus. Vai formula paliek saistoša nākamajiem gadiem, vai arī tā ir tikai orientieris? Kā tiks atbalstīti uzņēmumi reģionos, kur algu kāpums sāp visvairāk? Un vai līdz valdības lēmumam izdosies iegūt datus par pašvaldību darbiniekiem, lai lēmums būtu pieņemts, zinot visu cenu?