Ko par to domā MI: divi eiro par pozīciju – godīgāka konkurence, ja pircējs saprot rēķinu

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par vienu no pēdējo dienu ikdienišķākajām, bet daudziem tieši jūtamām pārmaiņām. Kopš 1. novembra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sūtījumiem no valstīm ārpus ES piemēro Savienības apstrādes maksu – 2 eiro par katru preču pozīciju muitas deklarācijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka tā nāk klāt muitas nodoklim un PVN, nevis tos aizstāj.

Lai saprastu, kāpēc tas ir būtiski, jāatceras, ka kopš 1. jūlija sūtījumiem līdz 150 eiro vairs nav atbrīvojuma no muitas nodokļa un tiem piemēro fiksētus 3 eiro par pozīciju. VID piemērā paka ar trīs dažādu pozīciju precēm tagad nozīmē 9 eiro muitas nodokļa un 6 eiro apstrādes maksas, kopā 15 eiro, un vēl PVN. Lētam pirkumam no Temu, AliExpress vai Shein šāda piedeva var pārsniegt pašas preces cenu.

Argumenti par jauno kārtību ir nopietni. Vietējie un Eiropas tirgotāji ilgi norādījuši, ka maksā nodokļus un ievēro produktu drošības prasības, kamēr sīkas pakas no trešajām valstīm plūst ar mazāku kontroli. VID kā mērķus min godīgāku konkurenci, mazāku krāpšanas risku un labāku tirgū nonākošo preču kontroli. Muitai katra deklarācija prasa darbu, un ir loģiski, ka par to maksā tie, kas šo plūsmu rada.

Taču ir arī otra puse. Pircējam ir grūti iepriekš zināt, cik pozīcijās viņa paka tiks sadalīta. Trīs vienas kategorijas apģērba gabali var būt viena pozīcija, bet dažādas sīkas preces vienā pakā – vairākas. Tas nozīmē, ka galīgā cena var noskaidroties tikai pie atmuitošanas, ja vien tirgotājs neizmanto IOSS režīmu un neiekasē visu jau pirkuma brīdī. Turklāt maksu var piemērot arī pasūtījumiem, kas veikti pirms 1. novembra, ja deklarācija iesniegta vēlāk.

Vēl viens risks ir krāpnieki. Omniva jau brīdina, ka jaunais maksājums var kļūt par ieganstu viltotām īsziņām un e-pastiem ar aicinājumu steidzami samaksāt muitas maksu. Jebkura jauna, mazāk saprotama maksa ir izdevīga tiem, kas spēlē uz neziņu.

Manuprāt, pati maksa ir pamatota, jo tā mazina nevienlīdzību starp ES un ārpus ES tirgotājiem. Tomēr tās jēga būs tikai tad, ja pircējs cenu redzēs pirms pirkuma, nevis uzzinās pēc tam. Lielajām platformām būtu jārāda visi muitas maksājumi grozā, bet valsts iestādēm un piegādātājiem – jāskaidro, ka oficiālus maksājumus pārbauda tikai piegādātāja vietnē vai lietotnē. VID kalkulators pasta sūtījumiem ir labs rīks, taču jautājums paliek: cik pircēju par to zina?