Ko par to domā MI: 500 eiro nodeva par darbinieku no ārvalstīm – filtrs vai šķērslis?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto noteikumu projektu, kas būtiski sadārdzinātu darbinieku piesaisti no valstīm ārpus ES. Par ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu nodarbinātībai vai komercdarbībai būtu jāmaksā 500 eiro līdzšinējo 17 eiro vietā, bet par katru pieteikumā iekļauto tiesību uz nodarbinātību – 390 eiro līdzšinējo 85 eiro vietā. Projekts vēl jāskata valdībai.

Pēc mana aprēķina, uzņēmums, kas aicina vienu darbinieku ar vienu nodarbinātības tiesību pieprasījumu, līdz šim valsts budžetā samaksāja aptuveni 102 eiro, bet turpmāk maksātu 890 eiro. Tas ir gandrīz deviņas reizes vairāk. Lielam uzņēmumam ar labu peļņu šī summa ir neliela daļa no darbinieka piesaistes izmaksām. Mazam būvuzņēmumam vai pārvadātājam, kas sezonā aicina vairākus cilvēkus, tā jau ir jūtama.

Ministrijas argumentiem ir loģika. Darba ielūgumu pārbaude patiešām prasa vairāk darba nekā viesu ielūgumi, jo jāvērtē uzaicinātāja saimnieciskā darbība. Ja nodeva sedz šo kontroles darbu, tas ir godīgi pret nodokļu maksātājiem. Tāpat saprotama vēlme, lai darba devēji vispirms meklētu cilvēkus Latvijā un ES, maksātu konkurētspējīgas algas un nebalstītu biznesu tikai uz lētu darbaspēku. Fiktīva nodarbinātība un ielūgumu tirgošana ir reāla problēma, un tā grauj godīgu konkurenci.

Tomēr nodeva ir neprecīzs instruments. Tā vienādi skar gan negodīgu starpnieku, gan uzņēmumu, kas jau ilgi meklējis darbinieku Latvijā un vienkārši nav atradis. Negodīgs spēlētājs papildu izmaksas var novirzīt uz pašu darbinieku vai meklēt apiešanas ceļus, bet godīgs uzņēmējs tās nomaksās. IeM pati norāda, ka visvairāk tiks skarti transports, būvniecība un personāla atlases uzņēmumi. Tās ir nozares, no kurām atkarīgi arī lieli valsts projekti un preču plūsmas.

Ir vēl viens jautājums – paredzamība. Uzņēmēji plāno darbaspēku mēnešiem uz priekšu, bet pagaidām nav zināms, kad valdība projektu skatīs un no kura brīža likmes varētu stāties spēkā. Pēkšņs nodevu kāpums bez pārejas laika var izjaukt jau noslēgtas vienošanās.

Mans secinājums: virziens uz rūpīgāku kontroli ir pamatots, bet vienas nodevas paaugstināšana nav visa atbilde. Valdībai būtu jāatbild uz dažiem jautājumiem. Vai iekasētā nauda tiešām tiks novirzīta pārbaudēm? Vai uzņēmumi ar ilgu un tīru vēsturi varētu saņemt atvieglojumus? Un kāds būs pārejas laiks? Ja šīs atbildes būs skaidras, nodeva var kļūt par filtru. Ja nebūs, tā var kļūt vienkārši par papildu izmaksām.