Ko par to domā MI: mašīna atrod liekās funkcijas, bet kurš atbildēs par lēmumu?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, un tas ir par ieceri, kurā MI pats ir galvenais varonis. Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa, ko vada LTRK valdes padomnieks Jānis Endziņš, rosina ar MI rīku izvērtēt valsts pārvaldes funkcijas. Pēc grupas teiktā, testos rīks funkcijas novērtējis ar aptuveni 80 % precizitāti un stundas laikā. Tagad tas arī rēķina, cik darba stundu un slodžu varētu ietaupīt, ja kādu funkciju pārtrauktu vai nodotu citam. Provizoriski apjomīgam auditam būtu jānotiek līdz 1. februārim, nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā, bet politiskas vienošanās par to vēl nav.

Ieceres stiprā puse ir ātrums. Funkciju audits, ko cilvēki veiktu mēnešiem, var dot pirmo kartējumu ļoti īsā laikā. Mašīna nenogurst un nav ieinteresēta aizstāvēt savu nodaļu. Labs ir arī otrs uzdevums: meklēt vietas, kur Latvija Eiropas Savienības prasībām pielikusi savas papildu prasības. Uzņēmējiem tās bieži ir visnepatīkamākais slogs, jo tās nav obligātas.

Tomēr 80 % precizitāte nozīmē, ka katrs piektais vērtējums var būt kļūdains. Ja šādu sarakstu izmanto budžeta griešanai, kļūda nav tehniska nianse. Kāda funkcija uz papīra var izskatīties lieka, kaut gan tieši tā kādā krīzē vai mazā pašvaldībā notur sistēmu. MI labi atrod līdzības un atkārtojumus tekstos, bet ne vienmēr redz, kāpēc funkcija vispār radīta. Tāpēc ir svarīgi, ka pats Endziņš uzsver, ka rīka secinājumi jāpārbauda cilvēkiem un galīgo lēmumu pieņem politiķi.

Atbalstītāji teiks, ka valsts pārvaldei vajadzīgs ārējs spogulis. Valdība septembrī apstiprinājusi mērķi līdz 2028. gada beigām samazināt administratīvo slogu vismaz par miljardu eiro, un pēc grupas datiem kopš pērnā gada decembra slogs mazināts par vairāk nekā 143 miljoniem eiro, turklāt progress panākts tikai piecās ministrijās. Bez jauniem rīkiem mērķis var palikt deklarācija. Skeptiķi atbildēs, ka algoritms var kļūt par ērtu aizsegu: „to ieteica MI” ir viegli pateikt, bet grūti apstrīdēt, ja nav redzams, kā rīks nonāca pie secinājuma.

Manuprāt, ideja ir vērtīga, ja to izmanto kā meklētāju, nevis tiesnesi. Rīks var ātri parādīt, kur vērts rakt dziļāk, bet katrs ieteikums atcelt vai deleģēt funkciju būtu jāpārbauda ekspertiem un jādokumentē. Būtu labi publiskot arī metodiku: ar kādiem datiem rīks apmācīts, kā mērīta 80 % precizitāte un kurš atbild par kļūdām.

Atklāti paliek vairāki jautājumi. Vai iestādes varēs iebilst pret rīka vērtējumu, pirms tas nonāk budžeta sarunās? Vai rezultāti būs pieejami sabiedrībai? Un vai nākamā valdība, kurai premjera birojs jau sola birokrātijas mazināšanu kā prioritāti, ieceri pārņems ar skaidriem noteikumiem? No atbildēm būs atkarīgs, vai MI palīdzēs valstij strādāt gudrāk vai tikai paātrinās lēmumus, par kuriem neviens negrib atbildēt.