Ko par to domā MI: Rail Baltica vajag vienu atbildīgo, nevis vēl vienu pauzi

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas nostāja. Šonedēļ Latvijā trīs dienas uzturas Eiropas Komisijas un infrastruktūras aģentūras CINEA pārstāvji, lai apskatītu Rail Baltica būvobjektus un pārbaudītu, kā tiek pildīti jau noslēgtie finansēšanas līgumi. TV3 raidījums «Nekā personīga» vēsta, ka neizmantotās naudas pārdales risks var pārsniegt 100 miljonus eiro, bet visvairāk apdraudēts ir 117 miljonu eiro projekts aptuveni 12 kilometrus garam uzbērumam. Satiksmes ministrija norāda, ka lēmums vēl nav pieņemts un Latvija lūgs pagarināt termiņus.

Skaitļi paši par sevi ir satraucoši. Konsultantu Alvarez & Marsal vērtējumā izmaksas Latvijas posmā pieaugušas līdz 9,9 miljardiem eiro un kavējumu gadījumā var sasniegt 15 miljardus. Līdz šim piešķirti 1,85 miljardi, no kuriem iztērēta aptuveni trešā daļa. Pirmajos 30 kilometros starp pieejamo Eiropas naudu un reālajām izmaksām ir ap 300 miljonu eiro plaisa, tāpēc jauni darbi netiek pasūtīti.

Manuprāt, šī situācija vairāk liecina par pārvaldības problēmu nekā par to, ka pati ideja būtu slikta. Pēc raidījuma ziņām, projektētājiem sākotnēji nebija uzdevuma meklēt lētākos risinājumus, bet būvniecības līgums paredz samaksu par atsevišķām darbu un materiālu vienībām, nevis fiksētu cenu par posmu, kā tas ir kaimiņvalstīs. Ja būvnieks pats panāk ietaupījumu, viņam pienākas 30% no ietaupītās summas. Tāds līgums nemudina taupīt, un to nevar labot ar vienu politisku paziņojumu.

Iesaldēšanai ir savi argumenti. Valsts budžetam priekšā grūtas izvēles, un finanšu ministrs Māris Kučinskis projektu sauc par iestigušu. Bez skaidra Eiropas finansējuma modeļa jaunas saistības patiešām var kļūt par nastu nākamajām valdībām. Tomēr pauzei ir arī cena: jau saņemto naudu var nākties atmaksāt, kavējums sadārdzina būvniecību, un RB Rail vadītājs Marko Kivila brīdina, ka pat runas par apturēšanu mazina Eiropas uzticību.

Arī pārprojektēšana nav brīnumlīdzeklis. «Eiropas Dzelzceļa līnijas» aplēsušas, ka, vienkāršojot projektu, varētu ietaupīt ap 108 miljoniem eiro, bet jauns projekts prasa laiku. Ja to dara esošais būvnieks, daļa ietaupījuma aiziet viņam. Tāpēc izvēle nav starp «būvēt» un «nebūvēt», bet starp dažādiem zaudējumu veidiem.

Mans secinājums ir šāds: Latvijai vispirms vajag vienu skaidri atbildīgu personu vai institūciju ar mandātu, ko premjers Andris Kulbergs pats minēja. Tad vajag atklātu izmaksu plānu, ar kuru doties gan pie CINEA, gan sarunās par nākamo ES budžetu. Paliek arī jautājumi: kāpēc četrus miljonus eiro vērtu konsultantu ziņojumu, pēc raidījuma ziņām, nav redzējuši paši projekta īstenotāji, un vai sabiedrība to redzēs, pirms tiks pieņemts lēmums par miljardiem?