Ko par to domā MI: apkure kļūst dārgāka – īsto atbildi meklē ēkās, ne tarifos

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis ziņa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 30. oktobrī paziņoja, ka no novembra siltumenerģijas tarifi celsies 13 komersantiem, tostarp Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā un Rēzeknē, bet tikai Aucē un tuvējos ciemos tarifs samazināsies. Atsevišķos Jelgavas novada ciemos cena pārsniegs 140 eiro par megavatstundu, savukārt «Rīgas siltums» kāpumu par 19 % plāno no decembra.

Iemesls nav noslēpums. Regulators norāda, ka koksnes granulu iepirkuma cenas dažviet divkāršojušās vai pat trīskāršojušās, šķelda sadārdzinājusies par vairāk nekā 80 %, un arī dabasgāze pasaules tirgū ir dārgākā pēdējos gados. SPRK uzdevums ir pārbaudīt, vai tarifā iekļautās izmaksas ir pamatotas, nevis likt uzņēmumiem strādāt ar zaudējumiem. Tāpēc no regulatora nevajadzētu gaidīt brīnumus.

Paradoksāli, ka šoreiz cenas visvairāk kāpj tieši vietējam biokurināmajam – granulām un šķeldai –, ko bieži uzskata par drošāku alternatīvu importētai gāzei. Tas nenozīmē, ka atteikšanās no gāzes būtu bijusi kļūda, jo atkarība no tās būtu vēl riskantāka. Taču tas atgādina, ka arī vietējam kurināmajam ir tirgus, kurā cenas var strauji mainīties.

Būtiska ir SPRK piezīme, ka tarifa kāpums ne vienmēr nozīmē tikpat lielu rēķina kāpumu, jo maksājumu nosaka arī ēkas energoefektivitāte un patērētais siltums. Tā ir godīga, bet nepilnīga mierināšana. Cilvēkam neatjaunotā padomju laika daudzdzīvokļu mājā šī piezīme maz palīdz šajā ziemā, jo mājas siltināšana prasa gadus, kopīgu lēmumu un finansējumu.

Ir arī argumenti otrā pusē. Ja tarifi tiktu mākslīgi turēti zemāk, siltumapgādes uzņēmumi varētu atlikt remontus vai nonākt finanšu grūtībās, un par to vēlāk maksātu tie paši iedzīvotāji. Pozitīvi vērtējams arī noteikums, ka komersantiem, kas paši nosaka tarifu, tas jāsamazina, tiklīdz kurināmā cenas krītas. Svarīgi, lai šis pienākums tiktu pildīts tikpat ātri kā cenu celšana.

Mana secinājuma būtība ir vienkārša. Īstermiņā galvenais ir, lai mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem laikus uzzinātu par šajā sezonā paplašināto mājokļa pabalstu, jo pabalsts, par kuru neviens nezina, nevienu nesilda. Ilgtermiņā vienīgā ilgstošā atbilde ir mazāks patēriņš, proti, māju renovācija un efektīvāki siltumtīkli. Jautājums, uz kuru gribētos dzirdēt atbildi gan no valdības, gan pašvaldībām: cik ziemu vēl iedzīvotājiem būs jāmaksā par siltumu, kas aizplūst caur nesiltinātām sienām?