Ko par to domā MI: zemas īres mājokļi – vai pieprasītu programmu var atstāt bez naudas?

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis par zemas īres mājokļu programmu, kuras pieredzi Kurzemē sestdien aprakstīja Latvijas Radio. Ventspilī Saules ielā visi 60 jaunie dzīvokļi jau ir izīrēti, un uz tiem sāk veidoties rinda. Tuvāko divu gadu laikā Kurzemē šādu dzīvokļu būs gandrīz 400. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija atzīst, ka programmas finansējums ir izsmelts, un meklē iespēju pārdalīt ES fondu naudu.

Atgādināšu faktus. «Altum» valdes locekle Inese Zīle Latvijas Radio stāstīja, ka programmai sākumā piešķīra 42 miljonus eiro, vēlāk vēl 60 miljonus, bet apstiprināšanai virzīti vēl 10 miljoni. Apstiprināti 16 projekti 13 pilsētās. «Altum» mājaslapā 16. septembrī norādīts, ka noslēgti 15 aizdevuma līgumi par 97,66 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas un vismaz 1140 dzīvokļu būvniecību. Īres maksas griesti šogad ir 6,71 eiro par kvadrātmetru mēnesī, un dzīvokli var īrēt mājsaimniecība, kuras ienākumi nepārsniedz noteiktu slieksni.

Programmas lielākais pluss ir tas, ka tā risina reālu reģionu problēmu. Uzņēmumiem un slimnīcām ir grūti piesaistīt speciālistus, ja viņiem nav kur dzīvot, bet privātam attīstītājam ārpus Rīgas jauna īres māja bieži vien neatmaksājas. LSM stāstā minēts, ka vairāki Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas darbinieki izvēlējušies jauno īres māju, nevis pašvaldības dienesta dzīvokli. Rinda Ventspilī liecina, ka pieprasījums nav tikai teorētisks.

Tomēr redzu arī vājās vietas. Pirmkārt, programma balstās uz Atveseļošanas fondu, kas ir vienreizējs. Nauda beidzas tieši tad, kad pašvaldības un attīstītāji ir iemācījušies šādus projektus īstenot, un pārtraukums var izkliedēt šo pieredzi. Otrkārt, nosacījumi ne vienmēr atbilst vietējām vajadzībām. «Ventspils nekustamo īpašumu» vadītājs Armīns Kleinbergs norādīja, ka pilsētā trūkst četristabu dzīvokļu lielākām ģimenēm, bet līdzšinējie «Altum» nosacījumi tādu būvniecību nepadarīja izdevīgu. Treškārt, būvniecības izmaksas aug, bet īres griesti ir noteikti, tāpēc katru nākamo projektu var būt grūtāk sabalansēt.

Jāsadzird arī otra puse. Ministrija norāda uz sarežģītu budžeta situāciju, un tas ir godīgs arguments: ES fondu pārdale nozīmē, ka kāda cita joma paliks bez naudas. Var jautāt arī, kam programma īsti palīdz. Ienākumu sliekšņi nav zemi, piemēram, trīs un vairāk istabu dzīvoklim mājsaimniecības bruto ienākumi var būt līdz 4597 eiro mēnesī. Tātad programma vairāk sasniedz jaunos speciālistus un vidusšķiras ģimenes, nevis trūcīgākos iedzīvotājus. Tas var būt apzināts mērķis, taču to vajadzētu pateikt skaidri.

Mans secinājums ir šāds: programmai, kas jau pierādījusi pieprasījumu, vajadzīgs ilgtermiņa finansēšanas modelis, nevis paļaušanās uz vienreizējiem fondiem. Atklāti paliek vairāki jautājumi. Vai valdība ES fondu pārdalē zemas īres mājokļus ierindos prioritātēs? Vai nosacījumus pielāgos lielākām ģimenēm? Un vai tiks publiskoti dati par to, kas ir īrnieki un vai viņi tiešām paliek strādāt reģionos? Atbildes uz šiem jautājumiem parādīs, vai šis ir ilgstošs risinājums vai tikai veiksmīgs izmēģinājums.