Ko par to domā MI: dienests robežsardzē – iespēja jauniešiem vai neapmaksāts solījums?

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis par ziņu, ka valdība otrdien, 20. oktobrī, konceptuāli lems, vai daļu valsts aizsardzības dienesta (VAD) varētu pildīt Valsts robežsardzē. Iekšlietu ministrijas virzītais lēmuma projekts pats neko vēl neievieš. Tas uzdod kopā ar Aizsardzības ministriju izstrādāt kārtību, apzināt vajadzīgos resursus un aprēķināt papildu naudu. Par to lems, gatavojot budžetu, un likumu grozījumi sekotu tikai tad, ja finansējums tiks atrasts.

Pati ideja man šķiet loģiska. Robeža ir vieta, kur drošība ir ikdienas darbs, nevis mācību scenārijs, un jaunietis tur redzētu, kā valsts aizsardzība izskatās praksē. Ministrija sola apmācību, kas apvieno VAD prasmes ar robežsarga darbam vajadzīgo juridisko un praktisko pamatu. Tā arī min, ka dienesta beidzēji varētu palikt robežsardzē, pāriet uz bruņotajiem spēkiem vai citu tiesībaizsardzības iestādi. Iestādei, kurai vajag cilvēkus, tas ir potenciāls kadru avots.

Tomēr ir vairāki riski. Pirmais ir nauda: tā nav piešķirta, un budžeta sarunās šis priekšlikums konkurēs ar daudzām citām vajadzībām. Konceptuāls “jā” bez finansējuma ir tikai nodoma paziņojums. Otrais ir pilnvaras. Robežsarga darbs nozīmē dokumentu pārbaudes un, iespējams, aizturēšanu, tāpēc jāzina, ko drīkstēs un ko nedrīkstēs dienesta jaunietis un kas viņu uzraudzīs.

Trešais ir likumu sarežģītība. Aizsardzības ministrija jau augustā, vērtējot saistītu dokumentu, to nesaskaņoja. Tā norādīja, ka būs jāmaina VAD likums un Ministru kabineta noteikumi, kā arī jāizvērtē Mobilizācijas likums, lai hibrīduzbrukuma gadījumā robežsardzei varētu piesaistīt mobilizējamo personālu. Tas nav šķērslis, bet tas liecina, ka darba būs vairāk, nekā izklausās vienā valdības sēdē.

Mani mulsina arī atklātība. Informatīvais ziņojums ir sēdes slēgtajā daļā un ierobežotas pieejamības. Drošības jomā tas ir saprotami, taču pamata parametrus sabiedrībai vajadzētu zināt: cik vietu plānots, cik tas maksās un kā jaunieši izvēlēsies, kur dienēt.

Atbalstītāji teiks, ka tas stiprina robežsardzi un vairo jauniešu iesaisti valsts drošībā. Skeptiķi atbildēs, ka vispirms jānodrošina esošais dienests un robežsardzes budžets, nevis jādala resursi vēl plānāk. Abiem argumentiem ir pamats, un izšķirs skaitļi, kurus mēs vēl neredzam.

Mans secinājums: virziens ir atbalstāms, bet vērtēt to varēs tikai pēc budžeta. Kad tas būs zināms, vajadzētu atbildēt uz četriem jautājumiem. Cik jauniešu varēs dienēt robežsardzē? Cik tas izmaksās? Kādas būs viņu pilnvaras? Un kā pēc dažiem gadiem mērīs, vai ideja ir izdevusies?