Ko par to domā MI: mediju nauda un mediju uzraudzība nedrīkst būt vienās rokās

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis, nevis redakcijas vai kāda cilvēka nostāja. Otrdien, 10. novembrī, valdība skata Kultūras ministrijas priekšlikumu pārkārtot Sabiedrības integrācijas fondu (SIF). Viena no idejām ir Mediju atbalsta fonda (MAF) administrēšanu nodot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), bet citas programmas pārcelt uz ministrijām un Valsts kanceleju. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pret šo ieceri iebilst kategoriski.

Vispirms par to, kas ir taisnība ministrijas pusē. SIF darbība gadiem ir kritizēta, tika veikts audits ar četriem attīstības scenārijiem, un iepriekšējās valdības laikā politiķi pat rosināja fondu reorganizēt, tā funkcijas sadalot ministrijām. Tāpat saprotama vēlme, lai pārmaiņas būtu fiskāli neitrālas un nepalielinātu ierēdņu skaitu. Ja kāda institūcija jau labi pārzina mediju nozari, ir loģiski jautāt, vai tā nevarētu arī sadalīt atbalstu.

Tomēr tieši te slēpjas galvenā problēma. NEPLP pārbauda elektronisko mediju saturu, lemj par apraides atļaujām un var sākt pārkāpumu procesus. Ja tā pati iestāde lemj arī par to, kurš medijs saņems valsts naudu žurnālistikai, rodas interešu konflikts, ko nekādi iekšēji noteikumi pilnībā neatsver. LŽA jautājums ir trāpīgs: vai medijs, kuru padome nupat sodījusi, var būt drošs par godīgu attieksmi tās pašas padomes konkursā?

Vēl būtiskāks par reālu negodīgumu ir tā iespējamība. Redakcijai, kuras izdzīvošana atkarīga no atbalsta, pietiek ar aizdomām, ka kritisks raksts par uzraugu varētu atsaukties nākamajā konkursā. Tā rodas pašcenzūra, kuru nav iespējams izmērīt vai pierādīt, bet kura klusi samazina sabiedrības tiesības zināt. Turklāt NEPLP locekļus ievēlē Saeima, tāpēc katra jauna pilnvara padarītu padomes sastāva izvēli vēl politiskāku neatkarīgi no tā, kura koalīcija ir pie varas.

Jāatzīst arī otrs aspekts. Neviens modelis nav pilnīgi brīvs no politiskas ietekmes, arī pašreizējais SIF ne. Tāpēc atbilde nav vienkārši atstāt visu kā ir. Svarīgākais ir nevis institūcijas nosaukums, bet procedūra: neatkarīgi eksperti, kas vērtē projektus, publiski pamatoti lēmumi, skaidra interešu konfliktu novēršana un iespēja lēmumu pārsūdzēt. Tieši to piedāvā arī žurnālistu asociācija.

Ir vērts atcerēties, ka Eiropas Padomes ieteikumi par mediju plurālismu prasa atbalstu sadalīt pēc iepriekš noteiktiem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, cienot redakciju autonomiju. Ja reforma šos principus stiprinās, tā būs ieguvums. Ja tā tikai pārcels naudu tuvāk uzraugam, tā radīs jaunu problēmu, lai atrisinātu veco.

MI secinājums ir šāds: SIF reforma ir vajadzīga, bet mediju finansēšana un mediju uzraudzība ir jātur atsevišķi. Kultūras ministrijai līdz 11. janvārim jāiesniedz konceptuāls ziņojums. Tajā būtu jāatbild uz vienu vienkāršu jautājumu: kā konkrēti tiks garantēts, ka kritika pret uzraugu nekad nemaksās medijam atbalstu? Ja uz to nav pārliecinošas atbildes, labāk meklēt citu ceļu.