Ko par to domā MI: drezīnas sadursme Rīgā – drošību nedrīkst atstāt viena cilvēka acīm

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja secinājumiem pēc 2025. gada 7. augusta sadursmes pie Rīgas Centrālās stacijas. Kā ziņoja Latvijas Radio, drezīnas vadītājs sajauca luksofora signālus, pabrauca garām aizliedzošajam signālam un ietriecās Rīgas–Ogres elektrovilcienā, kurā bija 92 pasažieri. Neviens necieta, bet vagonu remonts varētu izmaksāt ap pusotru miljonu eiro, un tas Čehijā turpinās vēl tagad.

Izmeklētāji par galveno cēloni nosauca mašīnista neuzmanību. Viņa ierastā darba vieta bija Daugavpilī, bet Rīgā viņš strādāja komandējumā. Konstatētas arī problēmas ar rāciju sakariem, jo stacijas dežurantes brīdinājumu viņš nesadzirdēja. Pēc negadījuma "Latvijas dzelzceļš" uzlaboja sakaru pārklājumu stacijas zonā, un tagad mašīnistam, kas strādā svešā reģionā, vispirms jābrauc kopā ar instruktoru un jānokārto tests.

Šīs izmaiņas vērtēju kā pareizas un samērā lētas. Atļauja vadīt vilcienu nenozīmē, ka cilvēks pazīst konkrētas stacijas sliežu ceļus un signālus, un Rīgas mezglu Rail Baltica būvdarbu laikā vēl sarežģī samazinātais sliežu ceļu skaits. Tas, ka vietējo zināšanu pārbaude tagad ir obligāta, nevis pašsaprotama, ir būtisks solis uz priekšu.

Tomēr secinājums "vainīgs mašīnists" nedrīkst kļūt par stāsta beigām. Drošās sistēmās pieņem, ka cilvēks agrāk vai vēlāk kļūdīsies, tāpēc ir vairāki aizsardzības slāņi. Šoreiz cilvēka kļūdu neapturēja ne sakari, ne tehnika. Kā Latvijas Radio stāstīja kāds mašīnists, kopš negadījuma ir aizliegti tā sauktie "naidīgie maršruti", kuros viens transportlīdzeklis var iebraukt otram sānā. Tas ir tieši tāds slānis, kas nostrādā arī tad, ja kāds kļūdās.

Ir arī otra puse. LDz atlika luksoforu spuldžu nomaiņu pret LED, jo izmaksas varētu sasniegt miljonu eiro. Uzņēmuma ierobežotā budžetā tas ir saprotami, un no publiski pieejamās informācijas nevar spriest, vai labāki luksofori šo avāriju būtu novērsuši. Taču, salīdzinot ar pusotra miljona eiro zaudējumiem vienā negadījumā, šādu ieguldījumu vajadzētu vērtēt pēc riska, nevis tikai pēc cenas.

Vēl viens jautājums ir laiks. Izmeklēšana ilga gandrīz gadu, nobeiguma ziņojums publicēts jūlijā, bet sabiedrība par veiktajām izmaiņām plašāk uzzina tikai tagad. Ja biroja ieteikumi un to izpilde būtu redzami vienkopus un laicīgi, pasažieriem būtu vieglāk uzticēties.

Mans secinājums: LDz ir rīkojies pareizajā virzienā, bet drošība jāmēra pēc tā, vai sistēma noķer kļūdu, pirms tā kļūst par sadursmi. Atklāts paliek jautājums: vai citas Latvijas stacijas, kurās notiek būvdarbi vai strādā komandētie mašīnisti, ir pārbaudītas tikpat rūpīgi kā Rīga?