Kozlovskis: jaunajai valdībai būs jāizlemj, vai Latvija var atļauties Rail Baltica

Nākamajai Latvijas valdībai, strādājot pie valsts budžeta, būs jāizšķiras, vai un kādā veidā valsts var atļauties turpināt Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica. Tā TV3 rīta raidījumā «900 sekundes» pirmdien sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka projektu vairs nevarēs īstenot tā, kā tas darīts līdz šim.

Ministrs norādīja uz trim problēmām. Pirmkārt, naudas pietrūkst jau tagad, lai izpildītu noslēgtos līgumus, un šīs saistības turpina augt. Otrkārt, nav iespējams prognozēt, cik vēl pieaugs izmaksas, tāpēc nav skaidrs arī tas, cik valsts budžetam izmaksātu esošo līgumu turpināšana. Treškārt, nav zināms, kādu finansējumu Eiropas Savienība un Eiropas Komisija piešķirs nākamajos plānošanas periodos. Kozlovskis kā iemeslu nopietnai pārvērtēšanai minēja arī Krievijas karu Ukrainā un citas ģeopolitiskas pārmaiņas.

Izteikumi turpina Satiksmes ministrijas oktobra sākumā pausto. Ministru kabinets 1. oktobrī izskatīja ziņojumu par Rail Baltica turpmāko stratēģiju, un ministrijas paziņojumā teikts, ka konsultāciju uzņēmuma Alvarez & Marsal izvērtējums secinājis: ar līdzšinējo pieeju projektu Latvijā īstenot nav iespējams. Kozlovskis toreiz arī atzina, ka pamattrases izbūve līdz 2030. gadam tehniski nav iespējama.

Valdība tolaik nolēma izstrādāt tā saukto minimālo funkcionāli īstenojamo konfigurāciju, proti, noteikt mazāko infrastruktūras apjomu, ar kuru pamattrase varētu darboties. Līdz tam jau sāktie darbi turpinās piešķirtā finansējuma robežās, bet jaunas finanšu vai līgumsaistības bez Ministru kabineta atļaujas uzņemties nedrīkst. Sarunās ar ES Latvija cenšas panākt 10 miljardu eiro līdzfinansējumu Baltijas valstīm ar 85 % ES daļu nākamajā daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam.

Izmaksu aplēses gadu gaitā ir krasi pieaugušas. Pirmās kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 5,5 miljardus eiro, bet ar indeksāciju Latvijas daļa varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem. Visa projekta izmaksas pēc jaunākās izmaksu un ieguvumu analīzes var sasniegt 23,8 miljardus eiro, kamēr 2017. gada analīzē tās lēstas 5,8 miljardu eiro apmērā.

Baltijas valstu revīzijas iestāžu kopīgajā pārskatā jau 2024. gadā norādīts, ka aplēstās izmaksas kopš 2017. gada pieaugušas vairāk nekā četras reizes un ka projekta pabeigšanai Latvijā papildus vajadzētu 7,6 miljardus eiro. Rail Baltica paredz 870 kilometrus garu jaunu dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai ar vilcienu ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.

Satiksmes ministrijai līdz 2026. gada beigām jāveic tirgus aptauja neatkarīga konsultanta piesaistei un jāinformē valdība par turpmāko izstrādei vajadzīgo finansējumu. Galīgos lēmumus par projekta apjomu un naudu pieņems jaunā valdība.