Kulbergs atzīst, ka Krīzes vadības centrs nestrādā, tam trūkst drošu sakaru ar NBS

Krīzes vadības centram, kas valdībā izveidots civilo krīžu koordinēšanai, joprojām nav drošu sakaru ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un telpu, kurās tādus varētu ierīkot. To svētdien, 25. oktobrī, TV3 raidījumā „Nekā personīga” atzina centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle, bet Ministru prezidents Andris Kulbergs centra pašreizējo darbu raksturoja kā nestrādājošu.

Jautājums ir būtisks, jo centram nopietnas valsts mēroga krīzes, arī militāra apdraudējuma, gadījumā būtu jāsniedz valdībai un premjeram vienots situācijas pārskats. Pēc Zīles teiktā, centrs pašlaik nevar operatīvi saņemt NBS rīcībā esošo informāciju, jo tā lielākoties glabājas klasificētos tīklos, kuru centra telpās nav. Lai tos izveidotu, vajadzīgas drošības prasībām atbilstošas telpas, dienestu atzinumi un papildu nauda.

Pirmais lielais pārbaudījums centram bija augusta nogales vētra. Toreiz bez elektrības palika aptuveni 277 000 mājsaimniecību, daudzviet nedarbojās mobilie sakari, un no 596 degvielas uzpildes stacijām ar ģeneratoriem bija aprīkotas tikai 69. Vairāku pašvaldību vadītāji raidījumam stāstīja, ka centra iesaisti nav jutuši. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pat uzskata, ka centrs būtu jālikvidē, savukārt Ogres novada vadītājs teica, ka pašvaldībai pašai nācies meklēt resursus, piemēram, papildu ģeneratoru slimnīcai. Koordināciju pašvaldības esot izjutušas galvenokārt no Klimata un enerģētikas ministrijas.

Kulbergs, kurš vētras laikā atradās ārvalstīs, raidījumā norādīja, ka centram nav doti vajadzīgie instrumenti un tas ir jāpārkārto. Finanšu ministrs Māris Kučinskis, kurš tobrīd pildīja premjera pienākumus, pārmetumus noraidīja: viņš no centra regulāri saņēmis informāciju, taču atzina, ka saziņa ar pašvaldībām notikusi pārsvarā caur ministriju.

Zīle skaidroja, ka centrs vētras laikā krīzes vadību nepārņēma, jo saskaņā ar spēkā esošo kārtību vadošā loma šādā situācijā bija Klimata un enerģētikas ministrijai. Viņaprāt, darbu apgrūtina arī tas, ka centrs ir Valsts kancelejas struktūrvienība un dokumentiem jāiziet vairākas saskaņošanas pakāpes, tāpēc viņš rosina centram darboties kā neatkarīgākai ekspertu institūcijai.

Raidījumā izskanēja arī bažas par valsts materiālajām rezervēm. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis norādīja, ka to veidošanai pašlaik atvēlēti deviņi miljoni eiro, kas ilgtermiņā nav pietiekami.

Krīzes vadības centrs darbu sāka 2025. gada 1. jūlijā Ministru prezidenta funkcionālajā pārraudzībā, un tā vadītāja amatā tā paša gada jūlijā tika iecelts NBS virsnieks Zīle. Kādas izmaiņas centra statusā, finansējumā vai pilnvarās valdība varētu piedāvāt, pagaidām nav zināms.