Zīle: Baltkrievijas pusē izveidots žogs, aiz kura migranti gatavojas šķērsot robežu

Krīžu vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle otrdien, 20. oktobrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā informēja, ka Baltkrievijas teritorijā, dziļāk no robežas ar Latviju, izveidots žogs, kas kalpo kā buferzona. Pēc viņa teiktā, tajā nelegālās migrācijas organizatori un iespējamie robežpārkāpēji uzturas un gatavojas šķērsot Latvijas robežu, tostarp gatavo kāpnes.

Ziņojums izskanēja laikā, kad iestādes sāk vērtēt, vai nelegālās migrācijas apkarošanas operācija «Vilkatis» būs vajadzīga arī nākamgad. Operācija sākās 11. augustā, un valdība to pagarinājusi līdz 31. decembrim. Pēc komisijas sēdes ne Zīle, ne Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis vēl neprognozēja, vai termiņš tiks pagarināts.

Zīle komisijai atklāja, ka nelegālās šķērsošanas mēģinājumu skaits līdz septembrim samazinājās, taču aptuveni divas nedēļas pirms 15. Saeimas vēlēšanām tas atkal pieauga, bet pēc vēlēšanām krasi kritās. Robežsardzes dati liecina, ka pirmdien, 19. oktobrī, novērsti 17 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, bet kopš gada sākuma no tā atturēti 12 222 cilvēki.

Zīle atgādināja arī par oktobra sākuma incidentu, kad maskās tērpti un bruņoti pavadoņi mēģināja Latvijā ievest vismaz 20 migrantus, bet vēlāk daži no viņiem iekļuva valstī, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga kameras. Vēlēšanu dienās internetā izplatītā video atbildību par to uzņēmās grupa «Melnie rusi». Pēc Zīles teiktā, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko operācijas laikā pirmo reizi uzrunāja vietējo televīziju, apgalvojot, ka uz robežas nekas nenotiek bez viņa ziņas un ka stāsti par grupu un ieročiem ir Latvijas izdomājums. Zīle secināja, ka vai nu šīs darbības notiek ar Baltkrievijas vadītāja ziņu, vai arī varas iestādes šo robežas posmu nekontrolē. Valsts drošības dienests 9. oktobrī sāka kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu.

Ruskulis uzsvēra, ka pārkāpumu skaita kritums vēl nenozīmē, ka resursus no robežas var noņemt, jo tad spiediens atkal pieaugtu. Zīle cer, ka situācija nomierināsies jau pirms gada beigām un tas ļaus atslogot Nacionālos bruņotos spēkus un Valsts policiju. Par nākamā gada pavasari viņš nav optimistisks: pēdējo piecu gadu pieredze rāda, ka ziemā migrantu plūsma mazinās, bet siltajos mēnešos atjaunojas. Operācijas mērķis ir stiprināt robežsardzes spējas, lai tā nākotnē ar apdraudējumu spētu tikt galā viena pati.

Gada beigās būs jālemj arī par pastiprinātas robežapsardzības režīmu Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas un Rēzeknes novadā un Daugavpilī, kas pašlaik ir spēkā līdz 31. decembrim. Tajā pašā sēdē komisija apsprieda grozījumus par robežas sargātāju tiesībām lietot ieročus bez brīdinājuma un uzdeva iestādēm tos precizēt līdz nākamajai nedēļai.