Kulbergs ES samitā aicina izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, Beļģija iebilst

Jautājums par Eiropā iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem piektdien atkal nonāca Eiropas Savienības līderu sarunu centrā. Pirms Eiropadomes sanāksmes otrās dienas Briselē Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs žurnālistiem teica, ka iesaldētie līdzekļi ir pieejami un tie būtu jāizmanto Ukrainas atbalstam. «Vienkārši,» viņš piebilda, vienlaikus norādot, ka Krievija kara laikā pārkāpj visus noteikumus un tikai saasina situāciju.

Debates atsākušās laikā, kad Kijivai nākamgad draud liels budžeta robs. Ukraina pati to lēš ap 78 miljardiem ASV dolāru. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena aktīvus nosauca par pašsaprotamāko avotu šī roba aizpildīšanai, bet ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa sacīja, ka Ukrainai nauda vajadzīga tūlīt un ka diskusija par aktīviem nav nolikta malā. Dažas nedēļas iepriekš Zviedrija, Spānija, Polija un Nīderlande vēstulē Eiropas Komisijai aicināja tēmu atvērt no jauna.

Galvenais šķērslis joprojām ir Beļģija, kurā, Briseles depozitārijā Euroclear, glabājas lielākā daļa līdzekļu. Premjerministrs Barts de Vēvers preses konferencē pēc pusnakts atkārtoja, ka iesaldētie aktīvi tradicionāli tiek izmantoti tikai kā daļa no miera vienošanās pēc kara beigām. Viņš atzina, ka gan samita zālē, gan ārpus tās ir tādi, kas vēlētos rīkoties citādi, taču par to runāt viņš nevēlas. Lēmumiem par šiem līdzekļiem vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība.

Arī citi līderi bija piesardzīgi. Īrijas premjerministrs Mīhols Mārtins, kura valsts pašlaik vada ES Padomi, atgādināja, ka iepriekšējais mēģinājums beidzās bez rezultāta, un aicināja meklēt ātrāku risinājumu. Igaunijas valdības vadītājs Kristens Mihals uzskata, ka ticamāk Ukrainas vajadzības atkal tiks segtas ar kopīgu ES aizņēmumu. Pagājušā gada decembrī ES Beļģijas pretestības dēļ atteicās no aktīvu izmantošanas, Ukrainai piešķīra 90 miljardu eiro aizdevumu no kopīga parāda un aktīvus iesaldēja uz nenoteiktu laiku.

Diskusiju papildus sakarsējis ASV priekšlikums. Laikraksts Financial Times ziņoja, ka ASV sarunu vedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 9. oktobrī Maiami sarunās ar Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem ierosināja daļu aktīvu atsaldēt un nodot Vašingtonas uzraudzītai struktūrai, lai atdzīvinātu miera sarunas. Eiropieši to noraidīja. Vācijas kanclers Fridrihs Mercs ceturtdien teica, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un lēmums ir pašas Eiropas ziņā, bet Somijas premjerministrs Petteri Orpo šo ideju nosauca par pilnīgi nepieņemamu.

Kyiv Independent ziņo, ka ES aktīvu apjoms ir ap 200 miljardiem eiro, bet Reuters min aptuveni 210 miljardus. Samita secinājumu projektā vārds «aktīvi» neparādās, un konkrēti lēmumi par Ukrainas finansēšanu šajā sanāksmē netiek gaidīti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc tikšanās ar līderiem uzsvēra, ka galvenais ir, lai līdzekļi nekad neatgrieztos Maskavā. Viena augsta ES amatpersona Kyiv Independent sacīja, ka jautājums, visticamāk, dominēs līderu decembra sanāksmē.