Rinkēvičs pēc tikšanās ar Dombrovski: ES budžeta sarunās Latvijai jāprasa vairāk naudas

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien, 23. oktobrī, Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Pēc sarunas prezidents norādīja, ka, aizstāvot Latvijas intereses sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, jāturpina panākt papildu finansējumu Latvijai.

Rinkēvičs papildu naudas nepieciešamību pamato ar Latvijas kā austrumu pierobežas valsts situāciju, jo valsts ikdienā izjūt Krievijas kara pret Ukrainu sekas un reģiona apdraudējumu. Kā LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs kā nemainīgas Latvijas prioritātes minēja drošību un aizsardzību, konkurētspēju, reģionu atbalstu un ciešāku savienojamību ar pārējo Eiropu.

Sarunas notiek par ES budžetu 2028.–2034. gadam. Dombrovskis Latvijas Radio sacīja, ka dalībvalstu sarunās kopējais budžeta apjoms tiek samazināts, turklāt neto maksātājas valstis ar Vāciju priekšgalā prasa vēl lielākus izdevumu samazinājumus. Tāpēc Baltijas valstīm esot svarīgi aizstāvēt savas pozīcijas, tostarp atbalstu austrumu pierobežai.

Tikšanās dalībnieki runāja arī par ES palīdzību Ukrainai, īpaši par elektroenerģijas un siltumapgādes nodrošināšanu un makrofinansiālo atbalstu. Dombrovskis skaidroja, ka Ukrainai šim un nākamajam gadam paredzētais ES aizdevums kopā ir 90 miljardi eiro, pa 45 miljardiem gadā. Nākamgad Ukrainas finansējuma iztrūkums tiek lēsts 70 miljardu eiro apmērā, no kuriem 30 miljardi vajadzīgi budžeta atbalstam un 40 miljardi militārajam atbalstam, tāpēc ES meklē papildu iespējas un aicina arī citus partnerus palielināt palīdzību.

Runa bija arī par Latvijas 2027. gada valsts budžetu. Finanšu ministrijas aplēses paredz budžeta deficīta tālāku pieaugumu gan nākamgad, gan 2028. gadā. Dombrovskis uzsvēra fiskālās disciplīnas nozīmi un pieļāva, ka vajadzības gadījumā jāveic konsolidācijas pasākumi. Viņš atzina, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijas ekonomika turpina augt un budžeta ieņēmumi palielināsies, tomēr izdevumi nevarēs augt tik strauji, kā daudzi vēlētos.

Komisārs norādīja arī, ka robeža ar Krieviju negatīvi ietekmē investoru noskaņojumu Baltijā un ka ekonomiskā izaugsme austrumu pierobežā ir cieši saistīta ar drošību un ieguldījumiem robežas stiprināšanā. Sarunas par ES daudzgadu budžetu starp dalībvalstīm turpinās.