Kulbergs nesaskata interešu konfliktu padomnieka Dejus darbā ar ārvalstu investoriem

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) otrdien žurnālistiem sacīja, ka nesaskata interešu konfliktu sava ārštata padomnieka Didža Dejus rīcībā. Jautājumu aktualizējusi Saeimas frakcija «Progresīvie», kas premjeram iesniegusi deputātu pieprasījumu un vērsusies arī KNAB un Ģenerālprokuratūrā.

Kulberga skatījumā Dejus uzņēmums izmantojis likumīgu veidu, kā jaunuzņēmumi piesaista kapitālu, jo bankās vai atbalsta programmās šāda nauda neesot pieejama. Premjers norādīja, ka process izgājis visas vajadzīgās dienestu pārbaudes un noticis pirms Dejus kļuva par viņa padomnieku. Viņš uzsvēra, ka runa ir par investīcijām eksportspējīgās idejās, nevis par tirdzniecību ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA).

Strīds ir par to, vai cilvēks, kurš premjera vārdā piedalās imigrācijas regulējuma veidošanā, vienlaikus var gūt labumu no tā paša regulējuma. Pieprasījumā deputāti raksta, ka Dejum piederošajā AS «Siaplg.eu» šā gada 25. jūnijā reģistrēti astoņi jauni ārvalstu akcionāri, katrs ar 50 000 eiro ieguldījumu. Tā ir minimālā summa, ar kuru trešās valsts pilsonis var prasīt uzturēšanās atļauju. Jaunajiem akcionāriem nav balsstiesību, visas balsis pieder Dejum, un uzņēmumā strādā divi darbinieki.

Opozīcija norāda uz notikumu secību. Saeima jauno Imigrācijas likumu pieņēma 18. jūnijā, un pieprasījumā teikts, ka tā izstrādes darba grupā Dejus piedalījies kā Kulberga pārstāvis. Nedēļu vēlāk reģistrā parādījās jaunie akcionāri, bet 10. jūlijā Dejus sāka strādāt premjera birojā. Augustā viņš Saeimas komisijā pārstāvēja Kulberga priekšlikumus paplašināt TUA izsniegšanu apmaiņā pret ieguldījumiem.

Frakcija prasa premjeram iesniegt Dejus iecelšanas rīkojumu un vienošanos par viņa pienākumiem. Tā arī jautā, vai padomnieks rakstiski informējis par iespējamu interešu konfliktu, vai viņš atstādināts no TUA jautājumiem un vai konsultējis Kulbergu, kad tas kā deputāts rosināja palielināt investoru skaitu vienā uzņēmumā no 10 līdz 20 un pagarināt TUA termiņu no diviem līdz pieciem gadiem.

Dejus iepriekš sociālajos tīklos noraidījis, ka būtu rīkojies nelikumīgi. Viņš skaidroja, ka uzņēmums pirmo investoru piesaistīja 2024. gadā, trīs 2025. gadā un četrus 2026. gada pirmajā pusē. Visus investorus, kuri saņēmuši TUA, pārbaudījušas kompetentās iestādes, un neviens no viņiem Latvijā nestrādā algotu darbu. Saskaņā ar «firmas.lv» datiem uzņēmuma apgrozījums pērn bija ap 95 000 eiro, bet zaudējumi ap 85 000 eiro.

Imigrācijas likumu jūnijā otrreizējai caurlūkošanai bija nodevis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicinot vēlreiz izvērtēt TUA regulējumu par ieguldījumiem, arī no drošības viedokļa. Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē likumu pieņēma atkārtoti, saglabājot iespēju saņemt TUA pret investīcijām. Kulberga priekšlikumi par TUA pret ieguldījumiem alternatīvajos fondos toreiz netika skatīti, jo Juridiskais birojs atzina, ka tie nav saistīti ar prezidenta iebildumiem.