Saeima pirmajā lasījumā atbalsta stingrāku ārvalstu studentu apmeklējuma uzraudzību
Saeima 22. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas augstskolām liks izslēgt trešo valstu studentus, kuri bez attaisnojuma neapmeklē studijas, lai uzturēšanās atļaujas netiktu izmantotas ekonomiskajai migrācijai.
Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz stingrāk uzraudzīt, vai ārvalstu studenti ar uzturēšanās atļauju studiju nolūkā tiešām studē. Lai likums stātos spēkā, tas jāpieņem vēl divos lasījumos.
Grozījumu centrā ir augstskolu pienākums uzskaitīt šo studentu dalību studijās. Augstskolai 20 dienu laikā būs jāizslēdz no studējošo saraksta ārzemnieks ar termiņuzturēšanās atļauju studijām, ja viņš piecas dienas pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies studijās un nav sasniedzams vai ja mēnesī apmeklējis mazāk nekā 80 procentus programmā paredzēto lekciju un nodarbību. Izņēmumi paredzēti, piemēram, tuvinieka nāves, akūtas slimības vai traumas gadījumā, ja students ārstējas ārstniecības iestādē. Prombūtnes iemesli augstskolai būs jāizvērtē un apliecinošie dokumenti jāglabā.
Saeimas paziņojumā norādīts, ka pašreizējā likumā trūkst mehānismu, lai laikus reaģētu, ja ārvalstu students faktiski nestudē. Grozījumu mērķis ir panākt, lai studiju uzturēšanās atļaujas tiktu izmantotas paredzētajam mērķim, nevis negodprātīgai ekonomiskajai migrācijai.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2024. gadā Latvijas augstskolās studēja 11 542 ārvalstu studenti, bet 2025. gadā 12 343. No tiem pērn 9073 jeb 73,5 procenti bija trešo valstu pilsoņi. Pirmreizējo uzturēšanās atļauju anulēšana studiju pārtraukšanas vai izslēgšanas dēļ pieaugusi no 895 gadījumiem 2020. gadā līdz 1211 gadījumiem 2024. gadā.
Likumprojekts nav bez iebildumiem. Biedrība "Augstākās izglītības eksporta apvienība" jau iepriekš aicināja 80 procentu slieksni neatbalstīt un noteikt 70 procentus, norādot, ka tieši tādu minimālo apmeklējumu valdība septembrī atbalstīja imigrācijas politikas pārskatīšanā. Biedrība iebilst arī pret ieceri ļaut izglītības un zinātnes ministram vienpersoniski lemt par studiju programmu licencēšanu.
Kad likumprojektu oktobra vidū skatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone 80 procentu prasību nosauca par kompromisu starp savas ministrijas un Iekšlietu ministrijas redzējumu. Augstskolu pārstāvji un daļa deputātu norādīja, ka ikdienas apmeklējuma uzskaite radīs administratīvu slogu, savukārt Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze aicināja grozījumus atbalstīt.
Komisijā ministre arī solīja, ka nākamajos lasījumos tiks pārskatīta norma par ministra tiesībām atcelt vai anulēt augstskolas akreditāciju. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Avoti
- Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības ārvalstu studentu uzraudzībai Latvijas augstskolās www.saeima.lv
- Apollo.lv: Jāapmeklē vismaz 80% lekciju. Komisija atbalsta stingrākas prasības ārvalstu studentiem www.apollo.lv
- Jauns.lv: Augstākās izglītības eksporta apvienība iebilst pret 80% apmeklējuma prasību jauns.lv
- LV portāls: Virzībai uz Saeimu apstiprināti grozījumi negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas risku mazināšanai augstākajā izglītībā lvportals.lv
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.