Lancet komisija: ļaundabīga MI izmantošana un kodolkonflikts – draudi ar izmiršanas potenciālu

Svētdien Berlīnē Pasaules veselības samitā prezentēta The Lancet komisija par 21. gadsimta globālajiem draudiem veselībai. Tā identificē 17 savstarpēji saistītus katastrofālus riskus no 2025. līdz 2100. gadam un uzsver, ka katram no tiem joprojām pastāv reālistisks ceļš rīcībai ar politikas, finansējuma un inovāciju lēmumiem.

Komisija, kurā darbojas 35 eksperti, diviem draudiem piešķir izmiršanas potenciālu: ļaundabīgai mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai, tostarp bioloģisko ieroču kontekstā, un kodolkonfliktam ar iespējamu «kodolbadu». Ziņojumā norādīts, ka abu varbūtība joprojām ir zema, taču sekas, ja risks īstenotos, varētu būt civilizācijas mēroga.

Analīze balstās uz Veshingtonas Universitātes Veselības metriku un izvērtēšanas institūta (IHME) datiem par 204 valstīm un teritorijām. Drauds tiek uzskatīts par katastrofālu, ja tas līdz 2100. gadam varētu radīt vismaz miljardu ar invaliditāti koriģētu dzīves gadu (DALY) zaudējumu, ja ir pietiekami dati modelēšanai un ja pastāv iespēja rīkoties ar politiku.

Ņemot vērā gan iespējamo ietekmi, gan varbūtību, komisija lēš, ka rīcība kodolkonflikta novēršanai varētu novērst aptuveni 133 miljonus nāves gadījumu un 9,35 miljardus DALY līdz 2100. gadam, bet pasākumi pret ļaundabīgu MI izmantošanu – aptuveni 10,4 miljardus DALY. Klimata jomā sasilšanas ierobežošana līdz aptuveni 1,8 °C, nevis ļaujot tai sasniegt 4,4 °C, varētu novērst 1,89 miljardus zaudētu veselīgas dzīves gadu.

Citu katastrofālo draudu skaitā ir gaisa piesārņojums, antimikrobiālā rezistence, bērnu nepietiekams uzturs, klimata pārmaiņas, konvencionāli konflikti, starptautiskās veselības palīdzības samazināšanās, augsts alkohola patēriņš, augsts asinsspiediens, ienākumu nevienlīdzība, zems izglītības līmenis, dabiski pandēmiju riski, aptaukošanās, slikta mentālā veselība, smēķēšana un neveselīga novecošana.

Komisijas līdzpriekšsēdētājs profesors Kristofers Murejs (Christopher Murray), IHME direktors, uzsvēra, ka šodienas līderu lēmumi veidos nākamās paaudzes veselību un labklājību, bet kavēšanās tikai pārliek izmaksas uz nākotni. Līdzpriekšsēdētāja Natālija Kanema (Natalia Kanem), bijusī ANO Iedzīvotāju fonda izpilddirektore, brīdināja, ka draudi pastiprina nevienlīdzību un vissmagāk skar neaizsargātākās kopienas.

Autori aicina veidot draudiem gatavas veselības sistēmas, palielināt ieguldījumus izrāvienu inovācijās un regulāri, neatkarīgi izvērtēt riskus, tostarp ar plānoto Lancet Monitor mehānismu. The Lancet galvenais redaktors Ričards Hortons (Richard Horton) norādīja, ka vajadzīgs plašāks, saskaņots rīcības ietvars, jo draudi vairs nav reducējami uz dažiem atsevišķiem jautājumiem.