Latvija iebilst pret nebīstamo atkritumu sadedzināšanas iekļaušanu ES ETS

Latvija negatīvi vērtē priekšlikumu iekļaut nebīstamo atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un neatbalsta arī atkritumu poligonu iekļaušanu sistēmā. Šāda nostāja izriet no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, ko Ministru kabinets 6. oktobrī pieņēma zināšanai un ar kuru apstiprināta arī nacionālā pozīcija par ETS pārskatīšanu.

Šodien, 12. oktobrī, Luksemburgā notiek ES Vides ministru padomes sanāksme, kurā plānotas politikas debates par ES ETS pārskatu. Latvijas delegāciju vada KEM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, kā noteikts valdības sēdes protokollēmumā.

Eiropas Komisija šā gada 17. jūlijā publicēja priekšlikumu pakotni ES ETS pielāgošanai 2040. gada klimata mērķim. Izmaiņas skar kvotu apjoma samazināšanas trajektoriju pēc 2030. gada, bezmaksas kvotu piešķiršanu, ieņēmumu izmantošanu, Rūpniecības dekarbonizācijas banku, oglekļa piesaisti un starptautiskos kredītus, kā arī aviācijas, jūras transporta un atkritumu sadedzināšanas tvērumu.

KEM uzsver, ka atkritumu apsaimniekošanai jau ir atsevišķs regulējums ar pārstrādes un apglabāšanas samazināšanas mērķiem. Šajā jomā tiesiskais regulējums vēl mainās, tāpēc ministrija norāda, ka pagaidām nav iespējams pienācīgi novērtēt, kā jaunās ETS prasības mijiedarbotos ar esošajiem pienākumiem un vai tās nedublētos.

Aviācijā Latvija prioritāri aizstāv savienojamību un konkurētspēju, īpaši ES ārējās robežas valstīm, un neatbalsta ETS paplašināšanu uz papildu lidojumiem uz trešajām valstīm. Jūras transportā valsts piesardzīgi vērtē mazāku kuģu iekļaušanu sistēmā un uzsver ledus klases atkāpju saglabāšanu, lai novērstu kravu novirzi uz trešo valstu ostām.

Vienlaikus Latvija atzinīgi vērtē paredzamāku ETS trajektoriju līdz 2040. gadam: priekšlikumā paredzēts pēc 2030. gada pāriet no aptuveni 4,4% uz 1,7% kvotu samazinājumu gadā, ko KEM vērtē kā rūpniecības konkurētspējai labvēlīgāku risinājumu nekā līdzšinējās trajektorijas turpināšanu.

Latvija iebilst pret automātisku kvotu samazināšanas paātrināšanu, ja nav pieejami starptautiskie oglekļa kredīti, un neatbalsta neizmantoto kvotu automātisku novirzīšanu Rūpniecības dekarbonizācijas bankai — tās, KEM ieskatā, jāatgriež dalībvalstu izsolāmo kvotu apjomā nacionālo klimata un enerģētikas pasākumu finansēšanai.