Latvija pievienojas Hāgas protokolam, kas paredz kriminālatbildību par kultūras postīšanu

Latvija gatavojas kļūt par dalībvalsti 1999. gada Otrajam protokolam pie 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Saeima likumu galīgajā lasījumā pieņēma 15. oktobrī, bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to izsludināja 28. oktobrī, liecina oficiālā publikācija «Latvijas Vēstnesī». Svētdien Latvijas Radio raidījumā «Kā labāk dzīvot» Kultūras ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji skaidroja, ko tas mainīs praksē.

Pašai konvencijai Latvija pievienojās jau 2003. gadā, taču tās sākotnējais regulējums, kā norāda Kultūras ministrija, neparedz pietiekami detalizētu kārtību ne individuālai kriminālatbildībai, ne īpaši nozīmīgu objektu pastiprinātai aizsardzībai. Otrais protokols šīs nepilnības novērš. Tas nosaka piecus nopietnus pārkāpumus, par kuriem dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība, piemēram, uzbrukumu aizsargātām kultūras vērtībām, to plašu iznīcināšanu vai izlaupīšanu, turklāt dažos gadījumos ļauj piemērot universālo jurisdikciju.

Protokols arī sašaurina iespējas atsaukties uz militāru nepieciešamību. Uzbrukt kultūras vērtībai drīkst tikai tad, ja tā savas funkcijas dēļ kļuvusi par militāru mērķi un citas praktiski iespējamas alternatīvas nav. Lēmumu par šādu atkāpi var pieņemt tikai virsnieks, kura pakļautībā ir vismaz bataljona lieluma vienība, ja apstākļi atļauj. Tāpat ieviesta pastiprinātās aizsardzības sistēma cilvēcei ārkārtīgi nozīmīgām vērtībām, ko piešķir starptautiska komiteja.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Mūrniece LSM norādīja, ka jautājumu aktualizējusi Ukrainas pieredze. Ministrija atgādina, ka pastiprinātās aizsardzības statusu pēdējos gados izmantojusi gan Ukraina, gan Igaunija, kas to pieprasījusi Igaunijas Nacionālajam muzejam un Nacionālā arhīva glabātuvei. Protokolam līdz 2025. gada beigām bija pievienojušās 93 valstis, tostarp gandrīz visas ES un NATO dalībvalstis.

Praktiskais darbs ietver aizsargājamo vērtību apzināšanu, kartēšanu un dokumentēšanu, kā arī rīcības plānus to glābšanai. NBS Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa raidījumā stāstīja, ka bruņotie spēki informāciju par kultūras objektiem jau iekļāvuši karšu datu slāņos, ko ņem vērā operāciju plānošanā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka bruņota konflikta laikā armija pildīs savu pamatuzdevumu, tāpēc muzeju un krātuvju vadītājiem jau miera laikā jāzina savi resursi un jānozīmē konkrēti atbildīgie darbinieki.

Latvijā daļa protokola prasību jau ieviesta. Šā gada martā Saeima Krimināllikumu papildināja ar pantu par kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšanu bruņota konflikta laikā, par ko draud līdz 10 gadiem cietumā, un precizēja pantu par šādu vērtību iznīcināšanu, nosakot sodu līdz 12 gadiem. Saistību izpildi koordinēs Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija.

Protokols attiecībā uz katru jaunu dalībvalsti stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad UNESCO ģenerāldirektoram deponēts pievienošanās dokuments. Par precīzu spēkā stāšanās datumu Latvijā paziņos Ārlietu ministrija «Latvijas Vēstnesī».