Saeima ratificē Hāgas konvencijas Otro protokolu kultūras vērtību aizsardzībai karā

Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, galīgajā lasījumā ratificēja 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 1999. gada Otro protokolu. Saskaņā ar Saeimas balsojuma datiem likumu atbalstīja 80 deputāti, bet pret vai atturoties nebalsoja neviens. Līdz ar to Latvija kļūs par protokola dalībvalsti un iegūs piekļuvi tā paredzētajai pastiprinātās aizsardzības sistēmai.

Konvencijai un tās pirmajam protokolam Latvija pievienojās jau 2003. gadā. Kā skaidro Kultūras ministrija, sākotnējais konvencijas regulējums tomēr neparedz pietiekami detalizētus mehānismus individuālai kriminālatbildībai un pastiprinātai aizsardzībai. Lai Latvija varētu pieteikt savas kultūras mantojuma vērtības un to glabātavas pastiprinātās aizsardzības sarakstam, tai bija jākļūst par Otrā protokola dalībvalsti.

Protokols nosaka, ka pret kultūras vērtību karadarbību drīkst vērst tikai imperatīvas militāras nepieciešamības gadījumā, proti, ja vērtība savas funkcijas dēļ pārvērsta par militāru mērķi un līdzīgu militāru priekšrocību nav iespējams iegūt citādi. Pastiprinātu aizsardzību var saņemt vērtības ar izcilu nozīmi cilvēcei, ja tās sargā nacionālie likumi un tās netiek izmantotas militāriem nolūkiem. Lēmumu par šo statusu pieņem dalībvalstu ievēlēta komiteja.

Dokumentā uzskaitīti pieci nopietni pārkāpumi, par kuriem paredzēta individuāla kriminālatbildība, un dalībvalstīm jānodrošina vainīgo kriminālvajāšana, dažos gadījumos arī pēc universālās jurisdikcijas principa. Protokola normas attiecas gan uz starptautiskiem bruņotiem konfliktiem, gan uz tādiem, kas nav starptautiski.

Savus likumus Latvija pielāgoja jau iepriekš. Saeima 19. martā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, kas stājās spēkā 16. aprīlī. Jaunais pants paredz līdz desmit gadiem brīvības atņemšanas par šādas vērtības padarīšanu par uzbrukuma objektu vai tās un tās apkārtnes izmantošanu militāru darbību atbalstam. Par kultūras mantojuma tīšu un prettiesisku iznīcināšanu, bojāšanu vai sagrābšanu draud līdz 12 gadiem cietumā.

Pēc Kultūras ministrijas datiem, 2025. gada beigās protokolam bija pievienojušās 93 valstis, tostarp gandrīz visas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Ministrija norāda, ka pastiprinātās aizsardzības statusu pēdējos gados plaši izmantojusi Ukraina, kā arī Libāna un Jemena, savukārt Igaunija to pieprasījusi Igaunijas Nacionālajam muzejam un Nacionālā arhīva glabātavai „Noora”.

Protokola saistību izpildi koordinēs Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija, izmantojot jau piešķirtos budžeta līdzekļus. Protokols Latvijai stāsies spēkā tā 43. pantā noteiktajā kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņos oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.