Saeima pieņem Latgales vēstniecības «Gors» likumu par pārvaldību

Saeima 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Latgales vēstniecības «Gors» likumu. Tas nosaka, kā turpmāk pārvaldāma Rēzeknes akustiskā koncertzāle kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centrs, un mērķē saglabāt Latgales identitāti, kultūrvēsturisko vidi un profesionālās mākslas pieejamību reģionā.

Likums saglabā «Goru» Rēzeknes pašvaldības pārziņā, taču Kultūras ministrijai (KM) uztic uzraudzību. Pašvaldībai ar ministriju jāsaskaņo vidēja termiņa darbības stratēģija, gada plāns un budžeta projekts; KM vērtēs atbilstību valsts kultūrpolitikai un valsts finansējuma izmantošanu. Ministrija varēs deleģēt pārvaldniekam arī valsts uzdevumus kultūras, kultūrizglītības un latgaliskās identitātes jomā.

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir īpašuma aizsardzība: Rēzeknes pašvaldība nedrīkstēs pārdot «Gora» ēku, atsavināt tai nepieciešamo zemi, ieķīlāt to vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Jaunus valdes locekļus turpmāk iecels uz pieciem gadiem, un pilnvaru termiņu vienu reizi varēs pagarināt uz vēl pieciem gadiem bez atklāta konkursa.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Jānis Tutins («Latvija pirmajā vietā»/«Kopā Latvijai») norādīja, ka regulējums raisa jautājumus par pašvaldības autonomiju un to, ka likumā nav noteikts konkrēts valsts finansējuma apjoms. Pēc viņa teiktā, pašvaldība pērn «Goram» piešķīrusi 700 000 eiro, šogad – 750 000 eiro; par nākamā gada budžetu vēl nevarot spriest.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra, ka «Gors» ir nozīmīgs latviskās un latgaliskās identitātes centrs austrumu pierobežā un ka jaunais likums sniedz stabilu pamatu pārvaldībai. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāre Agita Zariņa-Stūre skaidroja, ka «Gors» tiek nostiprināts līdzīgi kā citas koncertzāles Latvijā; ja KM uztic papildu uzdevumus, tiem jābūt atsevišķi finansētiem. Nākamā gada martā KM Saeimai ziņos par valsts finansiālās līdzdalības iespējām.

Par jauno valdes locekli 7. oktobrī iecelta Antra Skutele, kura amata pienākumus sāka pildīt 15. oktobrī. Viņa atzinīgi vērtē nozīmes nostiprināšanu likumā, vienlaikus uzsverot, ka līdzās juridiskajam ietvaram būtu vajadzīgs arī praktisks valsts atbalsts. Līdz šim vadītājas pienākumus pēc Diānas Zirniņas atstādināšanas pildīja Ilona Rupaine.