Makrons noraida iekšlietu ministra Nuņesa atkāpšanos pēc nemieriem Francijā

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess pēc sestdienas, 17. oktobra, protestiem, kas daudzās pilsētās pārauga grautiņos, piedāvāja atkāpties, taču prezidents Emanuels Makrons demisiju nepieņēma. Elizejas pils pirmdienas rīta paziņojumā to pamatoja ar nepieciešamību saglabāt nepārtrauktu drošības spēku vadību pašreizējā situācijā.

Lēmums nozīmē, ka valdība krīzes vidū nemaina cilvēku, kurš atbild par policiju un žandarmēriju, lai gan opozīcijas politiķi pieprasīja Nuņesa atlaišanu. Vienlaikus Makrons atzinis, ka varas iestādes nav pietiekami paredzējušas notikumu gaitu: paziņojumā minētas «kļūmes paredzēšanā un izlūkošanā», kas noveda pie nemieriem, postījumiem un veikalu izlaupīšanas.

Prezidents uzdeva ministram iespējami ātri ieviest uz ielām jaunas darba metodes pret vardarbīgajiem grautiņu dalībniekiem un nodrošināt pilnīgu atklātību par plānošanas un izlūkošanas kļūdām. Nuņess pirmdien pats atzina, ka policija nedēļas nogalē visā valstī «zaudēja kontroli», un teica, ka atkāpšanos piedāvājis, jo jūtas atbildīgs par notikušo.

Pēc iekšlietu ministrijas datiem, nedēļas nogalē aizturēti gandrīz 2400 cilvēku, bet ievainoti gandrīz 1000 policistu un žandarmu. Ministrija precizēja, ka pirms protestiem visā valstī mobilizēti 60 000 likumsargu, no tiem 5000 Parīzē. Svētdien sadursmes un mēģinājumi izlaupīt veikalus turpinājās Parīzē un Marseļā.

Premjerministrs Sebastjēns Lekornī pirmdien vada starpministriju krīzes sanāksmi, kurā paredzēts skatīt trīs jomas: ekonomiku un tirdzniecību, apdrošināšanu un tiesvedību. Makrons viņam arī uzticējis sasaukt partijas, arodbiedrības, pašvaldības un parlamentāriešus. Parīzes prokurore Lora Bekuo televīzijai TF1 solīja, ka izmeklētāji nepadosies, meklējot vainīgos, un par smagākajiem nodarījumiem sāktas pirmstiesas izmeklēšanas.

Protestus izraisīja neapmierinātība ar dzīves dārdzību, augstajām degvielas cenām, sabiedrisko pakalpojumu stāvokli un skolām. Rīkotāji cerēja atdzīvināt 2018.–2019. gada «dzelteno vestu» kustību, un tie notiek aptuveni pusgadu pirms prezidenta vēlēšanām. Makrons pēc svētdienas uzrunas tautai turpina vizīti Persijas līča valstīs – Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā un Katarā –, kur cer nodrošināt naftas un dīzeļdegvielas piegādes un panākt zemākas degvielas cenas.