Makrons pirms sestdienas protestiem liek aizliegt demonstrācijas, ko nerīko arodbiedrības

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pēc tikšanās ar izlūkdienestiem un valdības ministriem paziņoja, ka tuvākajās dienās, īpaši sestdien, 24. oktobrī, valsts vispār iesaka nerīkot demonstrācijas. Prefekti saņēmuši norādījumu aizliegt pulcēšanos, ko piesaka cilvēki vai grupas bez likumīga pamata to darīt, savukārt arodbiedrību gājieniem tiks piedāvāti alternatīvi maršruti, kas apiet pilsētu centrus, veikalus un valsts ēkas.

Lēmums seko 17. oktobra protestiem pret dzīves dārdzību un apstākļiem skolās, kuru malās izcēlās vieni no smagākajiem ielu nemieriem Francijā pēdējos gados: tika izlaupīti veikali, dedzinātas automašīnas un bojātas ēkas. Makrons atzina, ka varasiestādes notikumus nav pietiekami paredzējušas, un vainoja organizētas galēji kreisās grupas, kuru rīcību viņš nosauca par politisku un pat dumpinieciski vērstu pret Republiku. Viņš arī minēja, ka aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku un vairāki simti ieslodzīti.

Vietējās varasiestādes jau ievieš stingrākus ierobežojumus. Marseļā un visā Bušdirona departamentā sestdien aizliegtas visas demonstrācijas, no sestdienas plkst. 5 līdz svētdienas plkst. 5 pilsētā neies sabiedriskais transports, un līdz šim tikai nepilngadīgajiem noteiktā komandantstunda centrā uz divām naktīm attieksies arī uz pieaugušajiem. Demonstrācijas aizliegtas arī Lionā, Nicas centrā un Monpeljē, kur nekursēs arī tramvaji.

Parīzē daļēja komandantstunda atsevišķos rajonos pagarināta līdz pirmdienai, un sestdien slēgti būs Luvras, Orsē un Pikaso muzeji. Arodbiedrību apvienības gājiens no Bastīlijas laukuma līdz Nācijas laukumam ir atļauts, bet dzelteno vestu kustības pieteiktais maršruts no Bastīlijas līdz Operai aizliegts. Ceturtdien tūkstošiem cilvēku Parīzē tomēr devās ielās, jo organizatori administratīvajā tiesā panāca policijas aizlieguma atcelšanu.

Iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess paziņoja, ka nedēļas nogalē tiks iesaistītas policijas elites vienības un arī armijas vienība, ko parasti izmanto pretterorisma operācijās Francijas teritorijā. Valdība iepriekš kritizēta par to, ka 17. oktobrī tā nepietiekami novērtēja demonstrantu skaitu un nenodrošināja pietiekami daudz policistu.

Aizliegumi izpelnījušies arī kritiku, jo daudzi tiesības demonstrēt uzskata par pamattiesībām. Makrons piektdienas rītā vadīs aizsardzības padomes sēdi, pēc kuras sola papildu lēmumus. Premjerministrs Sebastiens Lekornī pirmdien tiksies ar skolēnu, studentu, skolotāju, arodbiedrību un darba devēju organizācijām, pašvaldībām un parlamentāriešiem, lai turpinātu sarunas par protestētāju prasībām, īpaši attiecībā uz jauniešiem.