Mediju ētikas padome: ar MI rakstītas sūdzības mēģina ierobežot preses brīvību

Biedrība «Latvijas Mediju ētikas padome» otrdien, 20. oktobrī, paziņoja, ka pēdējā laikā novērojusi mēģinājumus izmantot mediju pašregulācijas sūdzību procedūras, lai ierobežotu preses brīvību. Pēc padomes teiktā, šādas sūdzības pārsvarā sagatavotas ar mākslīgā intelekta rīkiem, un tās visbiežāk skar Krievijas sāktā kara atspoguļojumu vai mediju tiesības minēt cilvēka tautību un pilsonības statusu, ja ziņas konteksts sūdzētājam nav izdevīgs.

Paziņojums ir svarīgs, jo pašregulācija ir paredzēta, lai lasītāji un skatītāji varētu iebilst pret patiesiem ētikas pārkāpumiem, nevis lai apstrīdētu redakciju tiesības pašām izvēlēties, ko publicēt. Padome norāda, ka sūdzības ik pa laikam iesūta gan prokremliski dezinformatori, kas nonākuši Valsts drošības dienesta redzeslokā, gan citi «aktīvisti». Šādus iesniegumus padome izlasa, bet padziļināti neizvērtē.

Kā piemēru padome min kāda politiķa sūdzību. Viņš iebilda, ka medijs bija atspoguļojis Valsts robežsardzes sniegto informāciju par aizturēta robežpārkāpēju pārvadātāja pilsonību, un šo ziņu par nepilsoņa aizturēšanu nelegālās migrācijas organizēšanas lietā mēģināja pasniegt kā diskrimināciju un naida kurināšanu. Padome atgādina, ka robežsardze regulāri informē par aizturētajiem pārvadātājiem, un starp tiem bijuši gan Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, gan Igaunijas, Ukrainas un Polijas pilsoņi. Biedrības valde politiķa rīcību nosauca par nekaunīgu un cinisku mēģinājumu ietekmēt mediju neatkarību.

Padome arī informēja, ka pirms Saeimas vēlēšanām saņēma vairākus politiski motivētus iesniegumus, kuros tika apšaubītas mediju redakcionālās izvēles. Tajos nebija norādīti Ētikas kodeksa pārkāpumi, tāpēc Ētikas padome tos neskatīja, bet valde iesniedzējiem paskaidroja atteikuma iemeslu.

Oktobrī Ētikas padome sniedza arī divus atzinumus, un abos pārkāpums netika konstatēts. Vienā gadījumā sabiedriskais medijs bija atreferējis kāda ministra intervijā TV24 teikto bez pienācīgas atsauces uz pirmavotu, taču kļūdu pēc sūdzības ātri atzina un izlaboja. Padome secināja, ka atsauču lietošana Latvijas mediju vidē joprojām ir problemātiska, un apsvērs profesionālu diskusiju par šo tēmu. Otrā gadījumā portāls jauns.lv pēc sūdzības papildināja rakstu ar ziņu, ka pieminētās personas apcietināšana vēlāk tika atcelta. Padome to vērtēja kā nepilnīgu detaļu, nevis ētikas pārkāpumu.

Mediju ētikas padome dibināta 2018. gadā pēc mediju nozares asociāciju un pašu mediju iniciatīvas. Tā izskata sūdzības par iespējamiem ētikas principu pārkāpumiem, un biedrībā ir vairāk nekā 100 biedru. Atzinumi pieejami padomes tīmekļvietnē.