Milejs vilina MI datu centrus uz Patagoniju ar nodokļu atlaidēm un bez regulējuma

Argentīnas valdība aktīvi aicina pasaules tehnoloģiju uzņēmumus būvēt mākslīgā intelekta (MI) datu centrus Patagonijā. Kamēr daļā ASV un Eiropas kopienu pret šādiem objektiem aug pretestība, prezidents Havjers Milejs sola pretējo: valsts MI preventīvi neregulēs, bet lieliem projektiem piedāvās nodokļu atvieglojumus, ziņo aģentūra AP.

Valdības piedāvājuma pamatā ir ģeogrāfija. Patagonijā ir plaši neapdzīvoti līdzenumi, kur trokšņainas serveru fermas var būvēt tālu no pilsētām, vēss klimats iekārtu dzesēšanai, spēcīgi vēji elektrības ražošanai un Vaca Muerta slānekļa atradne, kuras gāze var darbināt spēkstacijas.

Galvenais stimuls ir tā sauktais Super RIGI likumprojekts. Tas paredz 15 % peļņas nodokļa likmi līdzšinējo 25 % vietā projektiem, kuru ieguldījums MI un citās jaunās nozarēs ir vismaz viens miljards dolāru, kā arī nulles muitas tarifus un 30 gadu normatīvo stabilitāti. Deputātu palāta to atbalstīja jūnijā ar 130 balsīm pret 106, taču Senātā likumprojekts iestrēdzis. Valdības sabiedrotie pieprasa papildu izmaiņas, piemēram, priekšrocības vietējiem piegādātājiem, un, ja Senāts tekstu groza, tas jāatgriež apakšpalātai.

Vērienīgākais publiski zināmais projekts ir Polijas uzņēmuma Green Capital iecerētais Atlas GigaHub pie Trelevas Čubutas provincē. Uzņēmums ilgtermiņa nomā nodrošinājis aptuveni 130 000 hektāru zemes. Pirmajai kārtai paredzēti aptuveni 300 megavati jaudas, un komerciāla darbība plānota 2029. gadā, savukārt līdz 2033. gadam jauda varētu sasniegt ap 3000 megavatu. Pirmās kārtas izmaksas uzņēmums vērtē no trim līdz pieciem miljardiem dolāru.

Projekts gan joprojām ir agrīnā stadijā. Būvniecību paredzēts sākt ap 2028. gadu, vides pētījumi un atļauju saņemšana turpinās, un galvenais nomnieks jaudai vēl nav atrasts. AP aprēķinājusi, ka pilnībā uzbūvēts komplekss, nepārtraukti strādājot maksimālajā slodzē, gadā patērētu aptuveni 2,7 reizes vairāk elektrības nekā visa Buenosairesa 2025. gadā. Green Capital sola visu elektrību ražot pati ar vēja un saules parkiem un gāzes ģeneratoriem, neslogojot valsts tīklu.

Kritiķi apšauba ieguvumu pašai Argentīnai. Datu centri nodarbina salīdzinoši maz cilvēku, un piedāvātie stimuli neprasa uzņēmumiem atvēlēt skaitļošanas jaudu vietējam patēriņam vai atklāt enerģijas un ūdens izlietojumu. Vides organizācijas Observatorio Petrolero Sur pētnieks Alans Roča Varsanji AP sacīja, ka jauda tiks eksportēta tur, kur to vajadzēs lielajiem MI uzņēmumiem.

Trelevā neliela iedzīvotāju grupa rīko protestus ar saukli „Treleva bez datu centriem”, jo uzņēmums vēl nav precizējis, cik daudz ūdens projektam vajadzēs. Argentīnas parlamenta apakšpalātā iesniegtā rezolūcijas projektā deputāti norāda, ka Čubutā pašlaik ir izsludināta ūdens ārkārtas situācija, un prasa valdībai atklāt, kādas nodokļu atlaides šādi projekti saņems un ko tie atstās reģionam.