Norvēģija grib sodīt arī par atklātas informācijas vākšanu svešiem izlūkdienestiem

Norvēģijas Tieslietu un ārkārtas situāciju ministrija pirmdien, 2. novembrī, nodeva sabiedriskajai apspriešanai Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un Policijas likuma grozījumus, kuru mērķis ir ciešāk ierobežot ārvalstu izlūkošanu valstī. Priekšlikumi paredz sodīt par plašāku palīdzības veidu klāstu svešu valstu izlūkdienestiem, arī tad, ja nodotā informācija nav slepena. Atsauksmes var iesniegt līdz 2027. gada 2. februārim.

Valdība skaidro, ka pašreizējais regulējums galvenokārt aptver spiegošanu, kas saistīta ar valsts noslēpumiem. Tādēļ daļa darbību, ko drošības policija PST novēro un uzskata par potenciāli kaitīgām, šobrīd nav krimināli sodāmas. PST jau vairākus gadus ir lūgusi likuma izmaiņas, lai tai būtu nepieciešamie instrumenti.

Saskaņā ar priekšlikumu sodāms varētu kļūt tas, kurš svešas valsts uzdevumā bez attaisnojama iemesla vāc, iegūst vai nodod informāciju, ja šī darbība var kaitēt nozīmīgām sabiedrības interesēm. Tas attiektos arī uz visiem pieejamu, atklātu informāciju. Tieslietu ministre Astri Āsa-Hansena sabiedriskajai raidorganizācijai NRK skaidroja, ka valsts aktieri mēdz vākt ziņas, kas atsevišķi nav slepenas, bet kopā var apdraudēt valsts intereses. Kā piemēru viņa minēja kritiskās infrastruktūras un militāro objektu kartēšanu.

Grozījumos iekļauts arī atsevišķs pants par tā sauktajiem nelegāļiem, proti, cilvēkiem, kuri ar viltotu identitāti vai dokumentiem vāc informāciju svešas valsts labā. Laikraksts VG atgādina, ka līdzīga situācija bija 2022. gadā, kad Tromsē universitātē tika atklāts iespējams Krievijas spiegs.

Ja priekšlikumus pieņems, PST varēs izmantot vairāk slēptu piespiedu līdzekļu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu jauno pantu pārkāpumus. VG raksta, ka ministrija rosina ļaut dienestam slepeni pārmeklēt telpas un iekļūt privātmājās, lai uzstādītu datu nolasīšanas iekārtas, kas līdz šim bija atļauts tikai terorisma lietās. Valdība uzsver, ka vienlaikus jāaizsargā pamattiesības un iejaukšanās nedrīkst būt lielāka par nepieciešamo.

Paredzēts arī bargāks sods par jau esošajiem noziegumiem. Par izlūkošanu pret valsts noslēpumiem, to izpaušanu un citu nelikumīgu izlūkošanu maksimālais sods tiktu palielināts no trim līdz sešiem gadiem cietumā, par smagu izlūkošanu pret valsts noslēpumiem no 10 līdz 15 gadiem, bet par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības no diviem līdz trim gadiem.

Apspriešanas dokumentos valdība atzīst, ka jaunās pilnvaras var palielināt PST lietu skaitu un dienestam nāksies prioritizēt resursus esošā budžeta robežās. Pēc apspriešanas ministrija sagatavos galīgo likumprojektu iesniegšanai parlamentā Stortingā.