Pārmitrā augsne kavē ziemāju sēju; Kurzemē un Latgalē apsēti tikai 20–30%

Pārmitrā augsne un ilgstošās lietavas šoruden būtiski kavē ziemāju sēju Latvijā. Biedrības «Zemnieku saeima» aptaujā secināts, ka no plānotajām ziemāju platībām valstī apsēti aptuveni 40%, savukārt Kurzemē un Latgalē — tikai 20–30%. Organizācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA norādīja, ka lauksaimnieki cerēja septembra beigās un oktobra sākumā sasniegt 60–70%, taču lietus turpinājās.

LSM.lv un Skrundas televīzijas reportāžā biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtēja, ka uz 1. oktobri apsētas apmēram 30% no plānotajām ziemāju platībām, tostarp ziemas rapsis daudzviet stāv ūdenī un daļa šo lauku varētu izkrist. Savā 30 gadu pieredzē līdzīgu situāciju viņš neatceras.

Kurzemes saimniecībās tehnika bieži iestieg dubļos, un darbus iespējams turpināt galvenokārt smilšainākās vietās. SIA «Upeskalni AB», kas apsaimnieko aptuveni 1000 hektārus, vadītājs Mārtiņš Kaugars LSM.lv stāstīja, ka aptuveni 10% ražas lietavu dēļ palikusi uz lauka, bet plānotā ziemas rapša vietā daļā lauku tagad sēj kviešus. Zemnieku saimniecībā «Akmeņkalni» īpašnieks Rihards Bierands atzina, ka no paredzētā neiesēta apmēram trešā daļa, lai gan sēju sāka jau augustā.

Papildu spiedienu rada izmaksu kāpums. «Upeskalni AB» minēja, ka lauksaimniecības tehnikai paredzētā degviela pērn maksāja 72 centus litrā, bet šogad — 1,15 eiro, savukārt minerālmēslu tonnas cena pieaugusi no aptuveni 350 līdz 500 eiro. Vienlaikus biržās joprojām jākonkurē ar lētāk saražotiem graudiem. Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka izejmateriālu cenas ir strauji augušas, bet produkcijas cenas atrodas vēsturiski zemā līmenī, un spiedienu pastiprina arī situācija Hormuza šaurumā.

Mazākas ziemāju platības nākamgad, visticamāk, nozīmēs lielāku vasarāju īpatsvaru un zemāku kopražu, kas vēl vairāk saasinās saimniecību finanšu situāciju. Problēmas skar arī kartupeļu un dārzeņu novākšanu: slapjo apstākļu dēļ daļa ražas joprojām ir uz lauka, un uzglabāšana būs sarežģītāka. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn ziemāju sējumi veidoja 71% no kopējās graudaugu platības.

Saimnieki cer uz sausāku oktobri, lai pabeigtu iespējamo sēju un novāktu atlikušo ražu, tostarp kukurūzu. Vienlaikus nozarē tiek meklēti risinājumi darbības dažādošanai un pielāgošanās klimata ietekmei, kas jau trešo gadu pēc kārtas Dienvidkurzemē un citviet apgrūtina rudens darbus.