PMO: siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā 2025. gadā sasniegusi jaunu rekordu

Oglekļa dioksīda (CO2), metāna un slāpekļa oksīda koncentrācija Zemes atmosfērā 2025. gadā sasniedza jaunu rekordlīmeni, otrdien Ženēvā paziņoja Pasaules Meteoroloģiskā organizācija (PMO). Tās ikgadējā Siltumnīcefekta gāzu biļetenā norādīts, ka CO2 vidējā koncentrācija pie Zemes virsmas pērn bija 426,8 miljonās daļas (ppm), kas ir par 53 % vairāk nekā pirmsindustriālajā laikā ap 1750. gadu.

Ziņojums ir svarīgs, jo tas iznāk dažas nedēļas pirms ANO klimata konferences COP31, kas no 9. līdz 20. novembrim notiks Antālijā Turcijā. PMO biļetenu sagatavo, lai sarunu dalībniekiem būtu zinātniski dati par to, cik daudz siltumnīcefekta gāzu jau uzkrājies atmosfērā. Tas neuzskaita gada izmešus, bet gan to, kas paliek gaisā pēc tam, kad daļu uzņēmuši okeāni, meži un citas ekosistēmas. Pēc PMO datiem, atmosfērā paliek aptuveni puse no katru gadu izmestā CO2.

No 2024. līdz 2025. gadam CO2 koncentrācija pieauga par 2,8 ppm. Tas ir mazāk nekā izņēmuma lēciens 2023.–2024. gadā, ko ANO ziņu dienests lēš 3,5 ppm apmērā, taču nedaudz vairāk par pēdējās desmitgades vidējo pieaugumu. PMO vecākā zinātniskā darbiniece Oksana Tarasova lēnāko kāpumu skaidro ar sauszemes oglekļa piesaistītāju atjaunošanos un mazākiem ugunsgrēku izmešiem pēc spēcīgās El Niño parādības, kas iepriekš izraisīja sausumu un meža ugunsgrēkus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka arī 2,8 ppm ir būtisks oglekļa pieaugums no fosilā kurināmā dedzināšanas.

Metāna vidējā koncentrācija pērn bija 1948 miljardās daļas (ppb), kas ir par 167 % vairāk nekā 1750. gadā, bet slāpekļa oksīda – 339,1 ppb jeb par 26 % vairāk. PMO norāda, ka aptuveni 65 % metāna nonāk atmosfērā no cilvēka darbības, piemēram, lopkopības, rīsu audzēšanas, fosilā kurināmā ieguves un atkritumu poligoniem.

PMO ģenerālsekretāra vietniece Ko Barreta žurnālistiem Ženēvā sacīja, ka katra papildu miljonā daļa aiztur vairāk siltuma, tāpēc karstuma viļņi, tropiskie cikloni un lietusgāzes pastiprinās straujāk, nekā līdz šim pieņemts. Viņa atgādināja, ka pēdējie 11 gadi bijuši siltākie novērojumu vēsturē un CO2 klimatu ietekmēs vēl gadu desmitiem un pat gadsimtiem.

Biļetenā īpaša uzmanība pievērsta arī divām gāzēm, kas saistītas ar enerģētikas pārveidi. Sēra heksafluorīda (SF6), ko izmanto elektrotīklu iekārtās, pieaugums 2025. gadā bija rekordliels, un šī gāze atmosfērā saglabājas ilgāk nekā tūkstoš gadus. Ūdeņraža koncentrācija no 2010. līdz 2024. gadam palielinājās par 5,3 %, un PMO brīdina, ka tā noplūdes var netieši veicināt sasilšanu.

PMO prognozē, ka 2026. gadā koncentrācija turpinās augt gan fosilā kurināmā dēļ, gan tāpēc, ka veidojas jauna spēcīga El Niño parādība, kas atkal var vājināt sauszemes spēju piesaistīt oglekli. Šie dati būs viens no zinātniskajiem pamatiem COP31 sarunām novembrī.