SVF un Pasaules bankas sanāksme Bangkokā: Tuvie Austrumi, enerģija un rekordparādi

Bangkokā no 12. līdz 18. oktobrim pulcēsies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas dalībvalstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji. Sanāksme notiek ārpus Vašingtonas pirmo reizi trijos gados, un Taija to rīko pirmo reizi kopš 1991. gada. Saskaņā ar SVF oficiālo programmu galvenie ministru pasākumi paredzēti no 15. līdz 17. oktobrim, tostarp Attīstības komitejas sēde, plenārsēde un SVF Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas (IMFC) sanāksme.

Reuters ziņo, ka darba kārtību ēno astoņus mēnešus ilgais ASV un Izraēlas vadītais konflikts ar Irānu, enerģijas piegādes šoks un augošās procentu likmes, kas apdraud jau tā lēno globālo izaugsmi. Pasaules bankas prezidents Adžajs Banga Reuters norādīja, ka izaugsme līdz šim turējusies labāk, nekā baidījās pēc Hormuza šauruma slēgšanas, taču atkal pieaug spiediens no dīzeļdegvielas un mēslojuma cenām, kā arī no gaidāmā El Niño efekta.

SVF izpilddirektore Kristalina Georgieva Singapūrā teiktajā ievadrunā brīdināja, ka naftas cena joprojām ir ap 100 dolāriem par barelu, bet pārstrādes jaudas ierobežojumi dīzeļdegvielai un citiem produktiem pievieno aptuveni vēl 100 dolāru «crack-spread» starpību. Viņa teica, ka pat tad, ja konflikts Līča reģionā drīz beigtos, augstās enerģijas cenas, visticamāk, saglabāsies; naftas nākotnes līgumi norāda uz paaugstinātu līmeni arī 2027. gadā. Georgieva situāciju raksturoja ar frāzi «ziema tuvojas».

Papildu slogs ir valsts parāds: SVF vērtējumā tas ir augstākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara un līdz 2030. gadam pārsniegs 100 % no pasaules IKP. Georgieva uzsvēra, ka attīstītās ekonomikas, tostarp ASV, ir «sliktākās pārkāpējas» pēc parāda attiecības pret IKP, un aicināja uz ticamiem vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas plāniem. Viņa arī norādīja, ka MI investīciju boom varētu papildināt globālo izaugsmi par aptuveni 0,5 procentpunktiem gadā, ja to pārvalda ar aizsargbarjerām pret kiber un stabilitātes riskiem un darba tirgus satricinājumiem.

Reuters ziņo, ka ASV Finanšu ministrs Skots Besents sanāksmi izlaidīs, tā vietā nosūtot divus vecākos ierēdņus. G7 valstis vienojušās atbrīvot 100 miljonus barelu dīzeļdegvielas un jēlnaftas no ārkārtas rezervēm, lai mazinātu cenu spiedienu. Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja par dīzeļdegvielas darījumu ar Krieviju, kas izraisīja Ukrainas un Eiropas kritiku. Bangkokā gaidāmi vairāk nekā 10 000 dalībnieku; drošības jautājumi ir aktuāli arī tāpēc, ka daudzi lidojumi uz Taizemi iet caur Tuvajiem Austrumiem.

Nākamajās dienās SVF publicēs atjauninātās Pasaules ekonomikas perspektīvas. Georgieva norādīja, ka lielākie izaugsmes pazeminājumi skars karā cietušās ekonomikas, tostarp Ukrainu un Līča valstis, kuras skāruši Irānas triecieni un samazinātais enerģijas eksports. Sanāksmes dalībniekiem būs jāvienojas, kā līdzsvarot cīņu ar inflāciju, parādu ilgtspēju un atbalstu valstīm, kas visvairāk cieš no enerģijas un pārtikas cenu šokiem.