Prokuratūra sāk pārbaudi par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatu ģimenei

Ģenerālprokuratūra pirmdien, 26. oktobrī, sākusi prokurora pārbaudi par to, kā Latvijas pilsonība ar Saeimas lēmumiem piešķirta Indijas pilsoņiem Kananam Višvanatam un Divjai Višvanatai. To aģentūrai LETA apstiprināja ģenerālprokurora padomniece komunikācijas jautājumos Santa Vaļuma.

Prokuratūra norāda, ka izvērtējusi publiski pieejamo informāciju par notikumu secību: Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par Divjas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni, bet 22. oktobrī šo likumu atcēla, jo radās būtiskas šaubas par tā likumīgo pamatojumu. Šīs ziņas, pēc prokuratūras vērtējuma, satur informāciju par iespējamu likuma pārkāpumu, tāpēc sākta pārbaude.

Tajā pašā dienā prokuratūrā nonāca arī «Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica iesniegums. Viņš lūdz izvērtēt gan 2023. gadā pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīts Kanans Višvanats, gan šā gada 15. oktobra likumu par viņa sievu. Abus likumprojektus Saeimā bija iesniegusi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Iesniegumā lūgts vērtēt arī vairāku amatpersonu rīcību, kuras palīdzējušas virzīt pilsonības piešķiršanu, taču prokuratūra nav precizējusi, par kurām amatpersonām ir runa. Par iesnieguma tālāko virzību prokuratūra solījusi informēt tuvākajā laikā.

Lieta ir būtiska, jo pilsonība par īpašiem nopelniem tiek piešķirta ar atsevišķu Saeimas likumu, apejot parasto naturalizācijas kārtību. Saeimas paziņojumā par 22. oktobra lēmumu skaidrots, ka likums atcelts vēl pirms stāšanās spēkā, reaģējot uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu novērst šaubas. Pretējā gadījumā, ja šaubas par deputātiem sniegtās informācijas patiesumu apstiprinātos, būtu jāvērtē pilsonības atņemšanas procedūra.

Paralēli turpinās jautājumi par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadības saistību ar Višvanatu. LZA ģenerālsekretāre Baiba Rivža pirmdien noliedza, ka viņai būtu bijis oficiāls amats vai līgums ar Kaimanu salās reģistrēto farmācijas uzņēmumu «Zoar Limited», ko dibinājis un vada Kanans Višvanats. Uzņēmuma tīmekļvietnē konsultatīvās padomes sarakstā bija minēti gan viņas, gan LZA prezidenta Ivara Kalviņa vārdi, bet tagad šīs informācijas tur vairs nav.

Uzņēmuma skaidrojumā teikts, ka abu akadēmiķu vārdi lapā parādījušies pēc viņu dalības mākslīgā intelekta centra atklāšanā Rīgā 12. jūnijā un ka viņiem nav bijis līgumattiecību ar uzņēmumu. Tajā atzīts, ka lapas noformējums varējis radīt maldīgu priekšstatu. Valsts ieņēmumu dienests jau iepriekš sāka pārbaudīt Kalviņa un Rivžas valsts amatpersonu deklarācijas. Divja Višvanata pārmetumus iepriekš noraidījusi, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.