Saeima atceļ pirms nedēļas Indijas zinātniecei Višvanatai piešķirto pilsonību

Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas atceļ tikai pirms nedēļas pieņemto lēmumu atzīt Indijas pilsoni Divju Kananu Višvanatu par Latvijas pilsoni. Saskaņā ar jauno likumu iepriekšējais likums uzskatāms par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža, tātad pilsonība tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku.

Lēmums noslēdz nedēļu ilgušu politisko strīdu, kas skāra gan valdošo koalīciju, gan Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), kura Višvanatu bija ieteikusi pilsonībai par nopelniem. Pēc 15. oktobra balsojuma sociālajos medijos parādījās publikācijas, kurās tika apšaubīta zinātnieces sniegtā informācija par sevi un viņas zinātniskās publikācijas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš aicināja Saeimu šīs šaubas novērst.

Atcelšanu rosināja partijas «Jaunā vienotība» (JV) deputāti, anotācijā norādot uz šaubām par to, vai informācija, uz kuras pamata Saeima lēma, bija pilnīga. Ceturtdien Saeimas Juridiskajā komisijā sākotnējā likumprojektā atrada tehniskas nepilnības, tāpēc deputāti balsoja par komisijas sagatavoto alternatīvo variantu. Tā autori pauda, ka LZA, iespējams, ir maldinājusi Saeimu. Līdzīgu likumprojektu bija iesniegusi arī Nacionālā apvienība, taču tas tika nodots Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Jautājums sašķēla koalīciju. Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) debatēs iebilda pret atcelšanu, nosaucot to par «linča tiesu», kas balstīta baumās, un atgādināja, ka deputātiem materiāli bija pieejami jau pirms pirmā balsojuma. ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA norādīja, ka jautājums skatīts trīs komisijas sēdēs, izvērtējot 11 valsts iestāžu atzinumus, un jaunu faktu par kandidātes neatbilstību neesot.

Savukārt JV deputāts Edmunds Jurēvics aicināja kļūdu atzīt un labot, sakot, ka pilsonība nav dāvana, bet novērtējums. Viņš arī personīgi atvainojās un piebilda, ka bažas par Višvanatu bija pauduši arī citi Latvijas zinātnieki.

Saeima Višvanatu par Latvijas pilsoni atzina 15. oktobrī, arī toreiz steidzamības kārtā. Anotācijā viņa bija aprakstīta kā datorzinātņu doktore, kuras darbs saistīts ar datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību, kopš 2019. gada saistīta ar LZA, bet kopš 2024. gada vada MI laboratoriju uzņēmumā SIA «Dr. Vishys». Saistībā ar šo gadījumu deputāti jau rosinājuši pārskatīt kārtību, kādā pilsonība tiek piešķirta par īpašiem nopelniem, un daļa akadēmiķu prasījuši atsaukt LZA prezidentu.