Pēc Višvanatas gadījuma deputāti rosina mainīt pilsonības piešķiršanu par nopelniem

Pēc strīdiem par Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai vairāku politisko spēku deputāti rosina mainīt kārtību, kādā Saeima piešķir pilsonību par īpašiem nopelniem vai ar atsevišķu likumu. Deputāti piekrīt, ka gadījums ir mācība, taču priekšlikumi par to, kas tieši būtu jāmaina, atšķiras, otrdien, 20. oktobrī, ziņoja LTV.

Saeima pilsonību Višvanatai piešķīra 15. oktobrī ar likumu, kas tika pieņemts steidzamības kārtā un lielā vienprātībā. Pēc tam publiskajā telpā tika apšaubīta gan viņas izglītība, gan zinātniskās publikācijas. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēs kāda deputāta iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt atsevišķus faktus. Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja, ka komisija saņem ar „apostille” apliecinātus dokumentus, pārbauda to, ko iespējams pārbaudīt, bet neveic izmeklēšanu ārvalstīs.

Nacionālā apvienība, kuras deputāti balsojumā par Višvanatas pilsonību lielākoties atturējās, nebalsoja vai balsoja pret, vēlas, lai komisijas sēdes būtu atklātas. Partija arī aicina publiskot slēgtajā sēdē teikto un paziņojusi, ka vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs. Komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA) LTV pauda, ka sabiedrības uzmanība procesam pirms balsojuma plenārsēdē varētu mainīt deputātu izvēli. Pašlaik sēdes ir slēgtas, jo tajās tiek skatīti personas dokumenti un apspriesta personas privātā dzīve. Butāna ieskatā tam, kurš vēlas privātumu, jāizvēlas naturalizācija.

Pašreizējā kārtība ļauj jebkurai privātpersonai vērsties Saeimā ar lūgumu piešķirt kādam pilsonību, un deputāti atzīst, ka paļaujas uz valsts iestāžu atzinumiem, paša pretendenta iesniegumu un ieteikuma vēstuli. Komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis („Apvienotais saraksts”) rosina apsvērt, vai ierosinājumu nevarētu sniegt Valsts prezidenta institūcija vai Ministru kabinets ieteikuma veidā. Iepriekš viņš sociālajos tīklos rakstīja, ka komisijai būtu jānoskaidro, vai deputātiem sniegtā informācija bija pilnīga un patiesa, un, ja Saeima tikusi maldināta, jāseko rīcībai.

Kritika skar arī steidzamību. Komisijas deputāte Anna Rancāne („Jaunā Vienotība”) LTV atzina, ka šajā gadījumā, iespējams, būtu bijis vērts pretendentu izjautāt vēlreiz, un pauda cerību, ka liela kļūda nav pieļauta.

Kopš neatkarības atjaunošanas ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem vai ar speciālu likumu Latvijas pilsonībā uzņemti 224 cilvēki, no tiem 174 deviņdesmitajos gados. Šajā Saeimas sasaukumā pilsonība par īpašiem nopelniem piešķirta vienai personai, kinorežisoram Vitālijam Manskim, bet ar likumu par Latvijas pilsoņiem atzītas 39 personas. Saeimā skaidro, ka, atzīstot personu par pilsoni ar likumu, ne vienmēr tiek prasīti īpaši nopelni.

Kūtris 19. oktobrī norādīja, ka deputāta iesniegumu komisija varētu skatīt šonedēļ vai nākamnedēļ. Konkrēti grozījumi pilsonības piešķiršanas kārtībā avotos pagaidām nav minēti.