Reuters: ASV un Krievijas amatpersonas apspriedušas ASV investora iesaisti gāzesvados Nord Stream

Augsta ranga ASV un Krievijas amatpersonas ir apspriedušas iespēju iesaistīt ASV investoru gāzesvados Nord Stream, pa kuriem līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā gāze plūda uz Vāciju. Ceturtdien, 8. oktobrī, to vēstīja ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz pieciem situācijā informētiem cilvēkiem.

Pēc aģentūras ziņām, sarunās piedalījies ASV īpašais sūtnis un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners, kā arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs padomnieks Kirils Dmitrijevs. Abi pēdējās nedēļās tikušies Maskavā un Ņujorkā. Nav skaidrs, cik plaši Nord Stream jautājums apspriests šajās tikšanās reizēs, taču divi avoti apgalvoja, ka tēma joprojām ir dienaskārtībā. Kušners, kurš cenšas panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu, uzskata, ka kopīgi darījumi ir svarīgi miera atjaunošanai.

Baltā nama amatpersona Reuters norādīja, ka jebkuri darījumi Krievijai būs jāsaskaņo ar ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporāciju (DFC) un Finanšu ministriju un tiem jānāk par labu ASV nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem. Tā pati amatpersona gan apgalvoja, ka par Nord Stream pēdējā laikā sarunu nav bijis. Kāda cita ASV amatpersona šķēršļu dēļ uzskata, ka vienošanās vidējā termiņā ir maz ticama.

Nord Stream gāzesvadiem ir noteiktas gan ASV, gan ES sankcijas, tāpēc to atjaunošana pašlaik būtu nelikumīga. Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijas pārstāve uzsvēra, ka valsts ir atradusi alternatīvas Krievijas gāzei, ka cauruļvadu atjaunošanai būtu vajadzīga valdības atļauja un ka tā nav vēlama. Pirms 2022. gada februāra Vācija pa abiem Nord Stream gāzesvadiem no Krievijas iepirka vairāk nekā pusi savas gāzes, bet 2022. gada septembrī cauruļvadus sabojāja zemūdens sprādzieni.

Darījumu sarežģītu arī īpašnieku struktūra. Gāzesvadus kontrolējošā uzņēmuma 51% pieder Krievijas valsts koncernam Gazprom, 31% sadalīti starp diviem Vācijas uzņēmumiem, bet pārējais pieder Francijas un Nīderlandes uzņēmumiem. Pēc Reuters avotu teiktā, Vācijas akcionāri vēlas savas daļas paturēt, ja Gazprom savu daļu pārdotu.

Ziņa Eiropā rada bažas. Vācijas parlamentārietis Mihaels Kellners, kurš pēc iebrukuma Ukrainā bija atbildīgs par Vācijas enerģētikas politiku, to nosauca par netīru darījumu, kas Eiropai var dārgi maksāt. Pēc aģentūras ziņām, gāzes darījumam stingri pretojas arī Polija, un Baltijas valstis, kas ir īpaši neaizsargātas pret Krieviju, enerģētiskās saites ar to noraida. Savukārt partija Alternatīva Vācijai (AfD) gāzesvada atjaunošanu atbalsta, un Dmitrijevs nākamā gada sākumā plāno tikties ar tās vadību.

Reuters arī vēsta, ka Kušners un Dmitrijevs apsprieduši Krievijas naftas uzņēmuma Lukoil ārvalstu aktīvu, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcu un degvielas uzpildes staciju, pārdošanu konsorcijam, kurā būtu DFC un investori no Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Lukoil un Gazprom aģentūrai nesniedza komentārus. ASV sankciju mīkstināšanu varētu apgrūtināt nākamā mēneša Kongresa starpvēlēšanas, ja tajās uzvarētu demokrāti.