Eiropas Parlaments prasīs vairāk kohēzijas naudas ES austrumu pierobežas reģioniem

Eiropas Parlaments (EP) nākamnedēļ Strasbūrā lems par diviem ziņojumiem, ar kuriem tas aicinās Eiropas Komisiju 2028.–2034. gada daudzgadu budžetā paredzēt lielāku kohēzijas atbalstu ES pilsētām un austrumu pierobežas reģioniem. Par pilsētām veltīto ziņojumu paredzēts debatēt pirmdien, 19. oktobrī, un balsot otrdien, savukārt par pierobežas reģioniem deputāti balsos ceturtdien, 22. oktobrī. Par iecerēto informēja EP preses dienests, tostarp tā pārstāvniecība Latvijā.

Latvijai šis jautājums ir tieši aktuāls. Komisijas 2026. gada 18. februāra paziņojums par austrumu pierobežas reģioniem attiecas uz deviņām dalībvalstīm, starp tām arī Latviju. Tajā kā pierobežas riski minēti hibrīddraudi, migrantu izmantošana spiediena radīšanai, satelītnavigācijas signālu traucējumi un incidenti gaisa telpā, kā arī ilgstošas problēmas, piemēram, nepietiekamas investīcijas, iedzīvotāju skaita sarukums un darbaspēka trūkums.

Pierobežas ziņojums, kura referents ir Eiropas Tautas partijas deputāts Jaceks Protass, aicina vairāk kohēzijas naudas ieguldīt digitālajā infrastruktūrā, savienojamībā, civilajā sagatavotībā, noturībā un divējāda lietojuma infrastruktūrā. Tas rosina pierobežas reģioniem rezervēt līdz 10 % no attiecīgo ES finansēšanas instrumentu budžeta un paredzēt vismaz 150 miljonus eiro īpašam Interreg finansējumam. Šai naudai jākompensē zaudējumi, kas radušies pēc sadarbības pārtraukšanas ar Krieviju un Baltkrieviju. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa norāda, ka teksts skar arī reģionu depopulāciju, enerģētikas investīciju prioritāti un risinājumus publiskajos iepirkumos.

Otrais ziņojums, ko sagatavojis Itālijas deputāts Deniss Nesči, balstās uz tā saukto tiesību palikt principu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jābūt iespējai dzīvot un strādāt tur, kur ir viņu mājas. Deputāti vēlas, lai kohēzijas nauda palīdzētu nodrošināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, kvalitatīvas darbvietas, sabiedriskos pakalpojumus, transportu, veselības aprūpi un savienojamību, it īpaši teritorijās, kur iedzīvotāju kļūst mazāk. Ziņojumā rosināts arī izveidot vienas pieturas platformu, kur saņemt informāciju un palīdzību par ES finansējumu.

Abi ziņojumi ir patstāvīgās iniciatīvas ziņojumi, ar kuriem parlaments pauž savu nostāju. Tie tiek balsoti laikā, kad EP pabeidz darbu pie vairākiem ar nākamo budžetu saistītiem likumdošanas dokumentiem, tostarp par nacionālajiem un reģionālajiem partnerības plāniem, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Interreg. Pēc tam sāksies sarunas ar dalībvalstīm.

Komisija jau februārī pierobežas reģioniem izveidoja instrumentu EastInvest, ar kuru 2026. un 2027. gadā plānots piesaistīt līdz 28 miljardiem eiro. Jūnijā Igaunija, Latvija un Lietuva kopīgā paziņojumā aicināja nākamajā budžetā šiem reģioniem pievērst lielāku uzmanību un nodrošināt pietiekamu finansējumu. Komisijas stratēģiju par tiesībām palikt paredzēts pieņemt 2027. gada sākumā.