Saeima liedz Krievijas un Baltkrievijas personām iegūt būtisku ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tie nosaka, ka Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nedrīkstēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi subjektos, kas iekļauti D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā.

Kritiskā infrastruktūra Latvijā ir sadalīta četrās kategorijās, no A līdz D. D kategorijā ietilpst pakalpojumi, kuru pārtraukšana vai darbības spēju mazināšana izņēmuma stāvoklī vai kara laikā nopietni apdraudētu sabiedrības un valsts drošību. Kā piemērus ministrija min pārtikas ražošanu un tirdzniecību, siltumapgādi un zāļu apriti.

Atšķirībā no pārējām kategorijām D kategorijā netiek iekļauti konkrēti objekti, bet gan procesi, ko uzņēmums spēj nodrošināt bez pārtraukuma. Tāpēc līdz šim bijis grūti izsekot, vai šajās jomās ir iesaistīti agresorvalstu pilsoņi. Turpmāk šādas personas nevarēs būt arī D kategorijas subjektu patiesie labuma guvēji vai netiešās ietekmes ieguvēji. Par patiesā labuma guvēja līdzdalību likumā uzskatīs vismaz 10% no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgajām akcijām.

Ierobežojumu ievērošanu uzraudzīs nozaru ministrijas. Tām tie būs jāņem vērā, apzinot uzņēmumus, kurus varētu iekļaut D kategorijā, kā arī jāseko, lai jau iekļautie subjekti prasībām atbilstu.

Pārejas noteikumi paredz, ka Aizsardzības ministrija kopā ar attiecīgajām nozaru ministrijām līdz šā gada 1. decembrim noskaidros, vai D kategorijā jau ir subjekti ar būtisku Krievijas vai Baltkrievijas personu līdzdalību vai ietekmi. Par šādiem uzņēmumiem Iekšlietu ministrijai būs jāiesniedz priekšlikumi par to izslēgšanu no D kategorijas.

Grozījumi maina arī to, kurus uzņēmumus uzskata par nacionālajai drošībai nozīmīgiem. Tādi varēs būt arī uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz IT kritiskās infrastruktūras darbībai svarīgus pakalpojumus vai apstrādā tajā iekļautās datu kopas, ja Ministru kabinets tos par tādiem atzīs, balstoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. Finanšu tirgus dalībniekus šī norma neskar.

Vienlaikus likumā vairs nebūs paredzēts, ka atļauja tiek uzskatīta par piešķirtu automātiski, ja valdība noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu. Ekonomikas ministrija norāda, ka grozījumu mērķis ir uzlabot apdraudējuma izvērtēšanas mehānismu un mazināt administratīvo slogu gan valsts iestādēm, gan privātpersonām.