Saeima pieņem Arhitektūras likumu, arhitektiem būs sava sertificētu speciālistu kolēģija

Latvijā pirmo reizi būs atsevišķs likums, kas regulē arhitektūras nozari. Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, savā pēdējā šī sasaukuma sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Arhitektūras likumu. Tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Līdz šim arhitektu darbu un arhitektūras jautājumus regulēja vairāki dažādi normatīvie akti, tostarp Būvniecības likums. Jaunais likums šos jautājumus apvieno vienuviet: tas nosaka nozares pamatprincipus, atbildīgo institūciju un pašvaldību kompetenci, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības un pašpārvaldes kārtību.

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija, kas taps kā arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās pašpārvaldes institūcija. Likums arī nostiprina pašvaldību atbildību par kvalitatīvas dzīves vides veidošanu un nosaka pilsētas arhitekta funkcijas. Tāpat tajā iekļauts regulējums arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem un principi, kā mākslu un dizainu iekļaut sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs un to apkārtnē.

Tieši konkursu un mākslas iekļaušanas prasības likuma tapšanas laikā raisīja asākos strīdus. Arhitektu viedoklis šajos jautājumos atšķīrās no būvnieku un nekustamo īpašumu attīstītāju viedokļa. Pirms galīgā lasījuma deputāti atbalstīja vairākus precizējumus, piemēram, pārstrādāja kvalitatīvas dzīves vides definīciju, pašvaldību uzdevumus, pilsētu arhitektu darba regulējumu, kā arī kolēģijas funkcijas un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas prasības.

Saskaņā ar LSM kultūras redakcijas apkopoto likuma mērķis ir radīt priekšnoteikumus augstas kvalitātes būvkultūrai, telpiskajai videi un kultūrainavai, lai ikvienam būtu tiesības dzīvot labvēlīgā un klimatnoturīgā vidē. Likums veidots saskaņā ar Davosas deklarāciju par būvkultūru un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtībām. Kompetence arhitektūras jomā tajā noteikta Kultūras ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām.

Likuma tapšana ievilkās gadu desmitiem. Diskusijas par to sākās 2006. gadā, bet nozarē par šāda likuma vajadzību runāts vēl ilgāk. Sākotnēji bija plānots, ka likums stāsies spēkā jau 2021. gadā. Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu valdība atbalstīja šī gada 8. septembrī, un Saeima to izskatīja kā steidzamu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs pirms balsojuma norādīja, ka diskusijas par likumu ilgušas 21 gadu.