Saeima pirmajā lasījumā atbalsta ukraiņu bēgļiem ceļu uz pastāvīgo uzturēšanos

Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tie paredz atsevišķu kārtību, kādā Ukrainas pilsoņi, kuriem Latvijā ir vai ir bijusi pagaidu aizsardzība, varētu pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Likumprojektam vēl jāiziet vismaz otrais un trešais lasījums.

Jautājums kļūst steidzams, jo pirmajiem kara bēgļiem 2027. gada martā apritēs pieci nepārtrauktas uzturēšanās gadi Latvijā. Taču Imigrācijas likuma jaunā redakcija, kas stājās spēkā šā gada septembrī, paredz tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ļauj to atteikt cilvēkiem, kuri pieprasījuši vai saņēmuši pagaidu aizsardzību. Bez izmaiņām šiem cilvēkiem pēc pieciem gadiem nebūtu skaidra ceļa uz pastāvīgu statusu.

Likumprojekts attiektos tikai uz cilvēkiem, kuriem ir vienīgi Ukrainas pilsonība. Piecu gadu termiņā ieskaitītu arī laiku, kad viņi Latvijā dzīvojuši ar šajā likumā paredzēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Tāpat būtu jāizpilda Imigrācijas likuma vispārējās prasības, tostarp par latviešu valodas zināšanām un Latvijas kultūras un vēstures kursa apguvi.

Grozījumos noteikta arī iztikas līdzekļu prasība. Pieaugušajam būtu jāpierāda līdzekļi minimālās mēneša algas apmērā, bet par katru bērnu – 30 % no šīs summas. Ja ir attaisnojoši apstākļi, piemēram, viena vecāka ģimene, invaliditāte vai pensijas vecums, par pietiekamiem varētu atzīt arī mazākus līdzekļus, kas cilvēkam reāli ir.

Atsevišķa prasība attiecas uz vīriešiem. Pieprasot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņiem būs jāiesniedz Ukrainas kompetentās iestādes apliecinājums, ka viņi ir atbrīvoti no iesaukšanas aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā. Šādi likumprojektā ņemtas vērā Ukrainas aizsardzības vajadzības.

Šāda atļauja būtu jāreģistrē reizi piecos gados, un tajā nebūtu ieraksta „Pastāvīgais iedzīvotājs – ES”. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā īstenošana neprasīs papildu naudu no valsts vai pašvaldību budžetiem, bet to administrēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Likumprojekts nav jauns. Tieslietu ministrija to rosināja jau oktobra sākumā, un ministrs Edvards Smiltēns toreiz uzsvēra, ka ģimenēm, kuras Latvijā jau vairākus gadus dzīvo, strādā un audzina bērnus, jāzina, kādi nosacījumi jāizpilda. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 10. oktobrī virzību uz laiku apturēja, jo gaidīja Finanšu ministrijas atzinumu par ietekmi uz budžetu. Ministrija plānoja, ka grozījumus pieņems vēl šajā Saeimas sasaukumā.