Saeimas komisija dod nedēļu precizēt robežsargu tiesības šaut bez brīdinājuma

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 20. oktobrī, apsprieda grozījumus Valsts robežsardzes likumā un Valsts robežas likumā, kas paplašinātu robežas sargātāju tiesības lietot ieročus un citus spēka līdzekļus bez brīdinājuma. Pēc plašām diskusijām komisija iesaistītajām iestādēm deva nedēļu, lai tās sagatavotu kopīgu, precizētu redakciju. To paredzēts skatīt nākamnedēļ, lai grozījumus steidzamības kārtā vēl paspētu pieņemt pašreizējā Saeima.

Grozījumi ir atbilde uz hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kur, kā vēsta LSM, bruņoti cilvēki draudējuši Latvijas karavīriem, migranti dzīti Latvijas virzienā un bojātas robežas novērošanas iekārtas. Izmaiņas rosina iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņš vēlas, lai robežsargi un karavīri nevilcinātos rīkoties, baidoties no kriminālatbildības par likumīgu spēka lietošanu.

Projekts paredz, ka robežsargs, aizsargājot sevi vai citus no uzbrukuma vai konstatējot darbības, kas apdraud robežas drošību vai tās infrastruktūru, varētu bez brīdinājuma lietot šaujamieroci, sprāgstvielas, fizisku spēku, speciālos līdzekļus un dienesta suni. Pastiprinātas robežapsardzības režīmā tādas pašas tiesības būtu arī citām iesaistītajām amatpersonām, piemēram, karavīriem un policistiem. Par nodarīto kaitējumu amatpersonas nebūtu civiltiesiski, krimināltiesiski, administratīvi vai disciplināri atbildīgas, bet, ja kāds tiktu ievainots vai gūtu nāvi, Robežsardzei ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstiski jāinformē prokuratūra.

Ārlietu ministrija, prokuratūra, Tiesībsarga birojs un Saeimas Juridiskais birojs neapšauba vajadzību sargāt robežu, taču uzskata, ka piedāvātās normas ir pārāk plašas un daļēji dublē jau esošās tiesības. Ārlietu ministrija brīdināja par iespējamu pretrunu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tiesvedības riskiem Latvijā un starptautiski. Juridiskais birojs atgādināja, ka gadījumi, kad ieročus drīkst lietot arī bez brīdinājuma, likumos jau ir noteikti, tāpēc vispirms jānoskaidro, kā tieši dienestiem pietrūkst.

Ģenerālprokuratūras prokurors Kaspars Andruškins uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem Krimināllikumu atcelt nevar, un arī turpmāk būs jāvērtē, vai spēks izmantots pamatoti un samērīgi. Viņš gan piebilda, ka samērīga rīcība jau tagad pasargā no kriminālatbildības. Tiesībsarga biroja pārstāvis Matīss Malojlo atgādināja par Satversmē noteiktajām tiesībām uz dzīvību un kritizēja, ka vienā normā apvienoti ļoti atšķirīgi līdzekļi, no dienesta suņa līdz šaujamierocim.

Robežsardzes pārstāve kapteine Vika Vītoliņa-Pugāce sacīja, ka uz robežas lēmumi jāpieņem ļoti ātri, arī tumsā un sliktos laikapstākļos, un visas iespējamās situācijas likumā uzskaitīt nevar. Ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs iebilda, ka tieši izmeklēšana ļauj pierādīt amatpersonas pareizu rīcību un Latvijas likums nepasargās no starptautiskas tiesvedības. Komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis («Apvienotais saraksts») atzina, ka uz apdraudējumu jāreaģē, bet grozījumiem jābūt juridiski korektiem.

Robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis iepriekš norādījis, ka pašreizējais regulējums prasa vērtēt samērīgumu un ka neviens nelegālais migrants vai viņu pārvadātājs līdz šim nav nošauts. Ministru prezidents Andris Kulbergs plašākas pilnvaras atbalstīja pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes un cer, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau nākamnedēļ. Viņš arī norādīja, ka amatpersonu tiesiskā aizsardzība jārisina Eiropas Savienības līmenī, ko aktualizējušas Baltijas valstis un Polija.