Saeima vēl uz gadu atliek «divu grozu» principa ieviešanu veselības aprūpē

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, otrajā un galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas tā sauktā «divu grozu» principa ieviešanu veselības aprūpē atliek vēl uz gadu — līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz ar to valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšana obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām saglabāsies vismaz līdz nākamā gada beigām.

Likumā ierakstītais modelis paredzētu veselības aprūpes minimumu jeb «pamata grozu» un «pilno grozu» tiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī sociāli mazāk aizsargātām grupām, piemēram, bērniem, pensionāriem un bezdarbniekiem. Pārējiem iedzīvotājiem būtu iespēja pievienoties brīvprātīgi. Šī dalītā sistēma kopš likuma pieņemšanas faktiski nav īstenota, un tās spēkā stāšanās jau vairākkārt atlikta.

Likumprojekta referente deputāte Alīna Gendele («Jaunā Vienotība») skaidroja, ka Veselības ministrija ziņojusi par darbu darba grupās un diskusijām Ministru kabinetā, taču risinājums starp sociālajiem partneriem nav atrasts. Viņas ieskatā nedrīkst pieļaut, ka «divu grozu» princips automātiski stātos spēkā šī gada beigās.

Bez jaunajiem grozījumiem regulējums par diviem groziem būtu spēkā no 2027. gada 1. janvāra. Jūnijā Saeima jau bija atbalstījusi atlikšanu līdz 2026. gada 31. decembrim. Septembra beigās Sociālo un darba lietu komisijā Veselības ministrijas pārstāvis norādīja, ka līdz gada beigām ministrija piedāvās jaunu modeli, taču atlikušajā Saeimas darba laikā vienošanos būtu grūti panākt, un administrēšanai nepieciešamās sistēmas līdz 1. janvārim nebūtu gatavas.

Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš uzsvēra, ka šis lēmums ārstu un pacientu ikdienu praktiski neietekmēs. Vienlaikus viņš kritizēja politisko neizlēmību un nespēju veidot konsekventu finansēšanas modeli. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene aicinājusi no novecojušā grozu principa atteikties pavisam, norādot, ka tas nerisina pakalpojumu pieejamības problēmas.

Valdība iepriekš atbalstījusi Veselības ministrijas ieceri pāriet uz vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu personām ar deklarētu dzīvesvietu vai nodarbinātību Latvijā, taču attiecīgie grozījumi Saeimā vēl nav izskatīti. Līdz nākamā gada beigām spēkā paliek pašreizējā kārtība, kurā pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iemaksām.