Saeima atceļ bāriņtiesu locekļu vecuma cenzu un no 2028. gada ievieš eksāmenu

Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Bāriņtiesu likumā. Tie maina prasības bāriņtiesu darbiniekiem, ievieš vienotu amatpersonu sagatavošanas un novērtēšanas kārtību un paplašina bāriņtiesu pilnvaras bērnu interešu aizsardzībā.

Viena no būtiskākajām izmaiņām skar vecuma prasību. Līdz šim bāriņtiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatā varēja strādāt tikai cilvēks, kurš sasniedzis 30 gadu vecumu. Grozījumi šo ierobežojumu atceļ. Ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka bāriņtiesām ilgstoši trūkst darbinieku, esošie ir pārslogoti un pakļauti izdegšanas riskam, bet daudzi amatu konkursi beidzas bez rezultāta.

Vienlaikus precizētas izglītības un darba pieredzes prasības. Par atbilstošu tagad tiks uzskatīta plašāka profesionālā pieredze, tostarp darbs bērnu tiesību aizsardzības jomā. Likumā arī nostiprināts, ka bāriņtiesu amatpersonām un darbiniekiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Anotācijā to pamato ar augstajām profesionalitātes un ētikas prasībām šajos amatos un nepieciešamību pēc noturīgas juridiskas saiknes ar valsti.

No 2028. gada 1. janvāra bāriņtiesu amatpersonām pēc noteiktas mācību programmas apguves būs jākārto eksāmens, kurā vērtēs viņu zināšanas un prasmes bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzībā. Eksāmenu organizēs Bērnu aizsardzības centrs, un komisijā būs Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un citu profesionālo organizāciju pārstāvji. Tiks ieviesta arī vienota amatpersonu darba izpildes novērtēšana.

Grozījumi bāriņtiesām dod jaunas tiesības. Tās varēs runāt ar bērnu bez viņa likumiskā pārstāvja piekrišanas un bez citu personu klātbūtnes, lemt par sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no vardarbības, un Pacienta tiesību likumā paredzētajos gadījumos dot piekrišanu bērna ārstēšanai. Bāriņtiesas varēs pieprasīt plašākus personas datus, tostarp ziņas par sodāmību, un precizēta arī audžuģimeņu uzraudzība. Stingrāki ierobežojumi noteikti pašām amatpersonām, īpaši saistībā ar vardarbību un bērnu tiesību pārkāpumiem.

Par bāriņtiesām izskan arī plašāka kritika. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē, un sākotnēji diskusijās izskanēja pat ideja par bāriņtiesu likvidēšanu. Bāriņtiesu darbinieki savukārt iebilst, ka visu sistēmu nevar vērtēt pēc atsevišķiem gadījumiem un lielākai reformai vajadzīga padziļināta izvērtēšana.